Vai katram ir otra pusīte? Vai cilvēki vienkārši pavada visu dzīvi to meklējot, un paliek pie, tā, kas ir viss tuvāk tai

?   Domāju, ka ne visi spēj vnk iemīlēties.

velns viņu zin es jau 23 gadu meklēju un neesmu atradis......

tā nav jāmeklē,tā atnāk pati negaidot tik jautājums kad tā atnāk,to pieņem vai patriec tālāk

Es pilniigi noteikti zinu,ka mans viirs un meitinjas teetis ir mana otraa pusite un mana LIELAA miilestiiba.Jo..mums abiem naacaas ciiniities par savu miilestiibu un kopaabushanu.Un abi esam viens otram pieraadiijushi savas miilestiibas speeki...

Esmu pārāk jauna otrai pusītei, varbūt dīvaine bet 18 gados domāju pirmkārt par mācībām... piekrītu tiem kuri saka, ka otra pusīte nav jāmeklē, bet gan jāgaida... un tad jau dzīve visu noorganizēs.  

Daži to tā arī nekad neatrod. Jo augstāk ir pacelta katra cilvēka vēlmju latiņa, jo ilgāk ir jāmeklē šis kompromiss. Bet ticu ka katram ir kāds cilvēciņš kurš ir viņam kā radīts :) Es paļaujos uz likteņa nejaušību, pagaidām to īsto un vienīgo vēl neesmu saticis.. :) Nav bijis tās sajūtas - lūk, šī ir Tā sieviete ar kuru kopā vēlos palikt visu atlikušo mūžu, un dalīties ar viņu priekos un bēdās.

Meklēt jau meklē visi, bet daži apmierinās ar savu Alter Ego un arī ir laimīgi

bija nepatiikamas memory vairs negribu :S

gan jau ir katram sava otra pusite, tikai jaut. vai pashi ta kartigi velamies but ar kadu kopa, vai daram pietiekami daudz lai panaktu to ka esam kopa ar kadu.nu ja ari neatrodas tad dzivo ka nu ir, daudzi tapat laimigaki ir tad aj ir vieni.........