Vai pastāv kāda melu formula?

pers. man ir iedzimta īpašība saskatīt melus. diemžēl.
melu atpazīšana = talants(ir /nav) + kkādas zināšanas, kas var uzvedināt par to, ka cilvēks melo (piem. meli strādā tikai vienā virzienā, tu saki, ko šodien darīji, bet ja sameloji, nesarēsi pastāstīt atpakaļgaitā) + jo ilgāk cilvēku pazīsti, jo labāk atpazīsi melus(savā ziņā tā pati pieredze)
ja interesē, par to ir seriāls, gan jau, ka zini - Lie to me tur principā šo to var uzzināt par melošanu

pati meloju reti,tāpēc man ir grūti uzķert meli
ja sajūtu melus,tad pielietoju pārjautāšanas taktiku,parasti vai nu sapinas,vai sāk smieties,dusmoties,stostīties

Kreisā paduse iesvīst ātrāk. Ja jūti, ka melo, jābļauj:"Rokas augšā!"   Jā, ar lielu % varbūtības uzreiz jūtu.
Pirmkārt, melojam mēs visi. Pat visgodīgākais cilvēks neapzināti samelo vismaz 20 reizes dienā. Daudzi cilvēki pasniedz informāciju, dziļi pārliecināti, ka tie nav meli - tā viņi redz, saprot/uztver  un tamā viņus nevar vainot. Tad ir pataloģiskie melotāji, daļa no kuriem apzināti melo, sadarīt ar sevi viņi neko nevar, bet ir kadri , kas pat notic saviem meliem un pieņem to kā patiesību.   Tad aiziet melošana kā maizītes pelnīšanas avots - valdības/politiķi, juristi utml..
Veseli institūti nodarbojas ar to pētniecību, mācību iestādēs pasniedz daudziem topošiem speciālistiem. Beigu beigās ir melu detektori, kur melu noteikšanas varbūtība ir ļoti liela. Var teikt, ka jā, ir.
..kopš man tas vairs nav vajadzīgs profesionālā līmenī, teikšu tā - neiedziļinos - ja runa neiet par manu mantu un naudu, tak lai buldurē, ko grib - ja paliek no tā cilvēkam labāk. Dotajā brīdī es pārsvarā uzturos tādu .. nopietnu cilvēku lokā, kur meli galīgi neiederas - mums nav ko un par ko melot. Forši, atslābiens.  

Ar mani ir tā, ka meloju kā suns un vāroties bieži jau pa telefonu (starp citu ļoti labs līdzeklis, grūti atšķirt). Visbiežāk sakot, kad tur un tur biju, nevis mājās, un arī dzīvajā šādi te meloju.
To jau uz izjūtas var pateikt - klasiski- ja vot cilvēks neskatās acīs, ja nervozē, ''ņem diedziņus'' no drēbēm, stipri žestikulē, kasa ausi, berzē degunu, un ap savu muti roku bikiņ pietur - veidi jau daudz un dažādi...
Ja saka par to iedzimto - ta tur ir 2 iespējas - cilvēkam ir ''uztrennēta'' uztvere atpazīt t.s. mikrožestus, kustības jau sekunžu amplitūdā (profesionāļi meļi, vai neapzināti melim - amatierim), vai balss intonācijas mikronianses cilvēkam melojot.
Gari iznāca. Nav jau E=mc/2