Vai spej uztvert humoru ja pat tas dazkart tevi aizskar ?

Saprotis - domāju, ka humors nevar būt aizskarošs. Ja tas aizskar cilvēka cieņu, pašlepnumu, tad tas jau velk uz ņirgāšanās vai marazma pusi. N;ē, veselīgs, pat pikants ,,baltais" humoriņš, kur it kā mani pat ,,pavelk uz zoba", man patīk. Tikai gan tā jokotāja , gan uz ko tas humors vērsts - izpratne ir ļoti individuāla. Kas vienam liks uzsmaidīt, citam varbūt būs iemesls naidam uz mūžu mūžiem!  

es esmu cilveks kuram ljoti patik jokot jo ta vieglak dzivot un vis biezhak jau sanak pashai pa sevi panjirgaties!!!

Protams, ka vienmēr esmu uzskatījis, ka esmu apveltīts ar norm humora izjūtu.. Bez viss ir atkarīgs no tā brīža garastāvokļa.. Ja tas ir labs, tad bez variantiem, ka pasmaidīšu, bet ja nav tā garastāvokļa, tad uz sīkuma varu aizsvilties..

Ja nespētu, tad tā nebūtu vairs es.  

Uztvert tad uztveru, bet ja tas ir aizskarošs, tad jau tas vairs nav humors.

Ja tas ir aizskarošs, tad mani tas aizskar, un nedomāju, ka tad tas vēl ir humors...

Atkarībā no situācijas... citreiz pasmejos un citreiz neņemu galvā.
Pohuj - jebkurā jomā man pie dirsas ko par mani domā.