Vai tas ir tā raksturīgi?

atkarīgs,ko tev nozīmē cilvēks
ja viņš tev ir apnicis,tad nebūs grūti,pierasti pie bezkontakta,būs pat atvieglojums
bet ja mīli ,tad ir pagrūti,tad šķiet,ka pus pasaule pietrūkst
nu izlīgums,tas ir super

redz kā .....
saņemu arī pārmetumus par to,ka nerakstu-bet ko man rakstīt? problēmu man nav,no dzīves viss ir skaidrs un uzmanību man naxer nevaig ... apradis būt jau viens,viens no visiem  
tajā paša laikā,draugi/tuvi paziņas kaut 7/24 vai 24/7 mani var uzmeklēt un dabūt atbildi,jeb kurā jautājumā,uzvedīšu un izvedīšu no vietas,kurā iestrēgusši and striķi trūkst ...
dziedēju citus,sevi graujot-po  

Tā ir visiem,ja kādu neesi ilgāku laiku saticis,tad pirmās 15min.nav ko runāt tāpat kā maziem bērniem ir vajadzīgs laiks līdz atraisās

un atkarigs no pauzes.. man ir cilveki ar kuriem nerunaju lidz pat pus otram gadam.
ne, ja ar cilveku ir bijusi diezgan speciga saikne tad nav vajadzigs. pirmais jautajums, kas jauns.. un tad no otras puses ir daudz daudz vaardu. un saruna ievelkas uz stundam.

ja ir runa par isajam pauzem un ja abi ir ljoti labi pazistami tad ja ir gadijumi kad ta ir, bet tas ir no pashiem cilvekiem atkarigs. ir vnk cilveki ar kuriem nevar visu laik dziit sviestu.

Tās ķlemmes"pārvaru diezgan viegli.    Bet cenšos būt neuzbāzīgs.

Kā ar kuru cilvēku. Mēs vidusskolā bijām tāds 6 meiteņu bariņš, kas visu laiku kopā turējās, bet iestājoties augstskolā pašķīdām kur kurā. Mani ilgstošas sarakstes vai sazvanīšanās diendienā nogurdina, nekad to neesmu darījusi, tāpēc nu sanāk, ka nesanāk ar viņam komunicēties pat vairākus mēnešus. Bet tā kā viņas man ir baigi labās draudzenes, tad nu šis akomunikācijas periods neprovocē jebkādas grūtības atsākt kontaktus. īstenībā tādās reizes ir daudz foršāk, jo ir kaudze dažādu lietu ko stāstīt, plus vēl tas atkal saredzēšanās/sadzirdēšanās prieks... Bet nu jā, tā, protams, nav ar visiem. Ir arī tādi ar kuriem ir grūti atsākt komunikāciju. Viss principā ir atkarīgs no abu cilvēku ieinteresētības.

Esmu tas neģēlis, kurš ceļiem pašķiroties vairs pilnīgi vienaldzīgs esu pret tiem kuri reiz bija ar mani. Pluss man vēl netīk, tas ja tu kādu satiec ta viņš stāsta savu biogrāfiju un nu tev jāstāsta arī savu, un tādi mulsuma, klusēšanas brīži, vai die'! nekad nav bijuši. Vienīgais grūtības ir rakstot soc. vietnēs, jā, lai cik tas nebūtu dīvaini un stulbi! Vai ar viena patiesība - cilvēkus, kurus,  neaizmirsu un mīlu vēl sirdī, tie mani nesatiek un pat NAV tajos pašos soc. tīklos/vietnēs un dzīvē ir man nezināmas tālēs. Skumji, bet fakts