Vai tas tā varētu vispār būt?

Visu nevar iegūt (kāpumi un kritumi) loģiski, ka tu nevari būt ar citu cilvēku, kamēr neesi aizgājis no pirmā.(vismaz, ja tu to otru kaut mazliet cieni).Tikpat loģiski, ka visu dzīvi tu nevari būt viens,tāpēc kaut kā, kaut kur atrodas otrs cilvēks.
Esmu pārliecināta, ka ir kaut kāda noteikta lietu kārtība (liktenis varbūt), kas ik pa brīdim pagrūž vienā vai otra virzienā, bet visu nosakām mēs paši.

Pat jāsaka vot - tā kā tai ķīniešu fen-šui sistēmā - neizmetīsi/netiksi vaļā no  vecā, nenāks nekas jauns. Bet tas ir nopietni! Tā redz ir.
Sarežģīti vispār ja prasi, kas ietekmē - jo ja atmet to likteni...nezinu pat. Varbūt vnk prāts, emocijas, jūtas vot neļauj uz divām frontēm rauties - turēt veco un iegūt jauno. Bet par fortūnu gan jāsaka - veicās, veicās un krīti un atkal un tā bez gala. Kaut kāds cēloņu-sakarību likums, vai? Nezinu. Bet visdrīzāk jau gan tu pats pierodi pie visa (veiksmes, jaunumiem ...) un nopūdelē,un basta... kaut kā tā

Kā kuru reizi. Man šovasar sagadījās tā, ka vēl lāgā nebiju izšķīrusies ar bijušo, kad jau uzradās kāds cits. Domāju, ka ja uz to neiespringst, izbauda dzīvi nedomājot par "apnikušo" otro pusīti, tad var arī uzsmaidīt veiksme. Domāju, ka kaut kā attieksme attur pretējo dzimumu pievērst uzmanību.. dod kaut kādu signālu, ka neesi viens.. nu apmēram kā Atropos minēja...

murgs kaut kāds

...vecā otrā puse...šiki:)
mja.
nē, mans domāt tam nav nekāda sakara, ka ir kāds jau vai nav...ja jau ir sākts mainīt, tad nevajag iespringt, ieradums jems savu un viss notiksies atkal un atkal.

tas nav ne liktens ,ne veiksme,šķiet ,ka tā ir iekšējā sajūta,pieradums
jo, it kā otra puse ir ,un miers ,tā arī īsti neko nemeklē
tiksi galā ar iepriekšējām attiecībām,tad ar sevi un nāks citas iespējas

Būtu pa skaisto, bet ne vienmēr dzīvē tā ir/ne visiem.

nez man taa nav