Vai tev tā ir bijis?

ja ir bijis. ar katru reizi satiekoties saproti ka eij nepareizaja virziena.

...parasti ir tā - ja meiča ok - viņa jau aizņemta... ja ir gados un joprojām šūpojas dienvidvēja šallē - diezgan bezcerīgi tādai pielāgoties..., jo aiz katra stūra stāv vagons ar dīvainām uzvedības instrukcijām.

neko, nesatiekos ar to cilvēku vairs, nav ko mocīties -  ar varu mīļš nebūsi

Pamatā neko jau vnk eksistē blakus un viss (sāpīgākais IR tas brīdis, kad tevis minēto saproti, izjūtas piepildās - jā , nesen ar tā bija). Bet tad ka samierinies kaut kā pēc laika, cilvēks vnk aiziet nu vai labākais tad nu ir cieši tm citam blakus, un saproti - nu i labi, beidzot tam miers un man arī.
Jo saproti - raksturi nesader, labi , kad iznāk tā un ne citādi.

Man ir bijis tā, ka man vienmēr ir taisnība