Vai tiešām veca mīlestība nerūs?

sveikiņa...es domāju ka katram tas ir individuāli..cik bijusi jauka un atklāta tā...bet tev varu pastāstīt savu pieredzi...vidusskolā draudzējos ar puisi,trīs un vairāk gadus,bet tad aizgāju studēt...viņš palika laukos apprecējās,sākumā sāpēja ļoti,likās pasaule apstājusies,bet pirms pāris gadiem vuiņu atkal satiku...tajā laikā varu teikt droši,mīlējām viens otru neprātīgi,bet tagad atkal ieraugot,mana sirds nodrebēja,bet jau pēc īsa mirkļa trīsas pazuda...manā priekšā stāvēja ar bārdu noaudzis,liekas tai pašā vidusskolas virsjakā vīrietis ar gumijas zābakiem un lēni kūpināja lētu cigareti....teikšu atklāti,mazliet parunājām,bet iekāpusi mašīnā biju pateicīga liktenim,ka noticios tieši tā....un kāda tur vēl runa par mīlestību....

nerus vecmamminjai kazas busssss:)))))

  Veca mīlestība ir pašapmāns - viņa ir sarūsējusi caurcaurēm - objekts vairs nav ne jauns, ne smuks un vispār nekāds....

Rūsē gan:) Tikai nevajaga dzīvot atpakaļgaitā, tad viss sliktais un stulbais aizmirstas un izzūd, ieskaitot bērnudārza lielo mīlestību:):)!

jo vienmēr kaut ko atgādina...mīļu un siltu!

droši, ka rūs gan. Bet ja satiekas atkal, zem rūsas kārtas kaut kas jau vēl ir. Viss atkarīgs no tā vai ir vēlēšanās to
rūsu noberzt nost...

es ta kadreiz ari domaju,bet laikam tomer rus

rūūs rūūs gan!!!

Nerūs gan.....:(

Ruus..

UN TY PAR TO WEL SAUBIES,,JUSU WECYMA.....