Vai tu spētu pieņemt par otru pusīti ,sievieti vai vīrieti ar bērnu?????

"nesaki hop pirms neesi pārlecis" - ievadam viens teiciens... nezinu, kā būtu man, bet domāju, ka ja jau tik stipra mīlestība, tad noteikti pieņemtu ar visu sīci... tikai protams, nevajag ti piemēram gadiem slēpt... jo tas ir muļķīgi...
taču varu atzīties godīgi, ja es kā iemeslu uzstādītu bērnu, kāpēc negribu šo cilvēku, visticamāk, ka tā nebūs bijusi tik liela mīlestība...

Sievieti ar bērnu -  bez problēmām. Bērns man nekad nebija un nebūs traucēklis. Ir citi, daudz būtiskāki kritēriji, dēļ kuriem es esmu vai neesmu ar sievieti.

Īsti nevaru spriest, jo nav tāda situācija, un, cerams, ka arī nebūs, bet liekas, ka tādā veidā ir lielāka varbūtība atrast "īsto" cilvēku, ar kuru būt kopā...
Jo daudziem jau bērns liekas traucēklis, daudziem vajag tikai savu, grūti pielāgoties, u.tml.

Jaa virieti ar bernu(mazinju) jaa vareetu tas pat man liktos kaa + nevis -
bet taakaa man jau ir virietis tad taisiisim pashi saveejo =D

a kas tur slikts? Es ļoti daudzus zinu kas to ir izdarījuši, un ir gadījumi ka svešais bērns ir mīļāks nekā paša savs. Tas ir tikai normāli.

Iepazīsties ar sievieti (kā piemērs) Tu pēc 3 randiņiem saproti ka viņa Tev ir īstā, neredzi turpmāko dzīvi bez viņas, bez viņas smaidiem, skūpstiem, skaisto vārdu, mīļās balstiņas. Pēkšņi viņa ir saņēmusies pateikt ka viņai ir bērns. Tu ko tad, pametīsi un teiksi ka nemīli viņu? (cik jēli)  

Esmu viens no tiem, kas ir pieņēmis.

Protams, priekš manis muļķīgs jautājums..  

man būtu grūti, bet šķiet, ka varētu.

Domaju ka BERNI nekad nevar kalpot ka skerslis kopdzivei jo kada jega saukties par gimeni ja gimene nav mazins rakarits kas jauc gaisu un liek diviem pieaugusiem pasmaidit...

gan jau ka vareetu.

Jā- pat doma nebija,ka nevarētu.Un bija forši-tā teikt divi vienā piegājienā.