Vai vēlies piedalīties manās pārdomās un izklāstīt savu viedokli? Tēma - īstais/-ā

domāju, ka katram cilvēkam ir īstais. vienīgi daudziem nepietiek pacietības, lai viņu sagaidītu vai atrastu. daudzi samierinās ar to, kas viņiem ir uz doto brīdi. iespējams, ka tāpēc ka ir bail pazaudēt. bet lai uzvarētu ir jābūt gatavam zaudēt! daudzi izdara kļūdas, kas viņus attur vai arī pilnīgi apstādina pretī sapnim, uz ko viņi apzināti vai neapzināti gājuši.
dažkārt mēs īsto satiekam pat tad, kad neesam tam gatavi un iespējams tāpēc arī dažkārt nepamanām, ka tas cilvēciņš varētu būt mūsu īstais.
es nedomāju, ka ir vairāki īstie! var būt tā, ka mums var būt labi ar vairākiem cilvēkiem [domāts ne vienā un tai pašā laikā, bet gan ka esot kopā ar kādu cilvēku mums patiešām ir labi, bet ja mēs viņu nebūtu satikuši, tad iespējams tikpat labi varētu būt ar kādu citu cilvēku], bet nekad nevar būt tā, kā ir kad esi kopā ar īsto cilvēku!
iedalīts pēc ģeogrāfijas.. emm.. šajā gadījumā kāds tur augšā būs nokļūdījies ar mani :) man ir sanācis tā, ka ir pilnīgi ne pēc ģeogrāfijas :)
tas, ka cilvēki satiek savus īstos darbavietās, mācībvietās, dzīvesvietās utt. iespējams ir tikai ka viņi ir satikuši cilvēku, ar kuru viņiem ir labi, bet nenozīmē, ka tas ir tas īstais cilvēks, kam būtu jābūt. bet dažreiz sagadās, ka ir.
patiesībā ir sarežģīti. jo tad jau var ilgi gaidīt to īsto un tā arī nekad nesagaidīt. un tai pašā laikā - izdalīt sevi citiem.. arī neforši.

p.s. sorry, ka tik gari  

Nedomāju, ka "īstais" ir jau iepriekš katram iedalīts. Mēs paši esam tie, kas viņus atrod starp līdzcilvēkiem, skolasbiedriem, draugiem uttt. kā arī paši esam tie, kas viņus par "īstajiem" padaram. Tie ir cilvēki, kas mums visādā ziņā ir tuvi, kuriem mēs uzticamies vairāk nekā citiem, kuru klātbūtnē un sabiedrībā ir tik labi, ka labāk jau vairs nevar būt - pats galvenais, lai tas ir abpusēji, jo tikai tad var skaidri noprast ir "īstais" vai nav.

Visādā ziņā izvēli nosaka, tas cik ļoti šis cilvēks atbilst taviem ideāliem, tavām prasībām, dvēseles stāvoklim - jo mēs taču nekad nepieķersimies cilvēkam, kurš ir pilnīgs un galīgs pretstats tam ko mēs vēlamies.

bez komentāriem

Nebiju par to aizdomājusies, bet laikam jau tā ir, ka tas "īstais" nāk tajā brīdi kad esi jau iztrakojies un esi gatavs kam nopietnākam. :)

Īstais/-ā ir tas, par kuru Tu tanī brīdī domā ka ir.
Jebkurā gadījumā mums nezināmu apstākļu dēļ viņš vairs var nebūt īstais.
Jau jau iedomāsimies, ka mums ir viens īstais un ja viņš ir atrasts, bet pēkšņi atstieps kājas (piedodiet), tad dzīvosiet turpmāko dzīvi ar domu: šitais/-tā jau man tikai tā lai novilktu dzīvi.
Un vai tiešām Jūs domājat, ka, ja satikāt, piemēram, ap 25 gadiem īsto, tad viņš bija īstais arī pirms 5 gadiem, vai būs pēc 10. :))
Tā kā pieturos pie piemā mana teikuma.

nepinies ar kaimiņienēm

intuciic izteicās jau manā wietā