Vai vari teikt, ka esi savā vietā?

Jā,es esmu SAVĀ VIETĀ!!!
Mani vecāki mani izskoloja!
Protams,arī atalgojumam savs nopelns,-tomēr,nē!!! Esmu darbaholiķe!!! Man patīk izstrādāt pareizo stratēģiju,gūt lielāko peļņu uzņēmumam... Tas mani aizrauj...
Par to SAVU vietu tomēr- šķiet,esmu gatava kaut kam dziļākam (jūtos nedaudz iesprostota!)!!!

Noteikti, esmu gan! Man ļoti patīk tas, ko daru, pašlaik strādāju starptautiskā IT kompānijā, katru dienu ar prieku eju uz darbu, nevis skaitot stundas un minūtes, kamēr tikšu atkal mājās. Jā, protams, ir daži ne tik labi faktori (kā, piemēram, priekšniecības vienaldzība un apkārt notiekošā ignorēšana), bet visā visumā pats taču veidoju savu karjeru, nevis kāds cits.

Kā nonācu līdz tam? Pirms tam strādāju mājās kā frīlanceris, taisīju weblapas ārzemju un pašmāju klientiem, sākotnēji jau nebija slikti, līdz neuzradās "kaimiņu Vasjas", kuri par pāris latiem uzļepinās webu, kurš pēc pāris dienām sagāzīsies, pie tam drošība nekāda, caurs kā siets, bet par to ne tagad. Lai gan darbs no mājām patikās, tomēr atalgojums bija neregulārs, bija reizes, kad bija naudas daudz, bija reizes, kad nebija vispār, gribējās kaut nedaudz stabilitāti, jo esošais pamats nedaudz ļodzījās.

Tieši tādēļ meklēju kādu, jebkādu interesantu, kaut ar manu profesiju nesaistītu darbiņu, ka tikai būtu stabili ienākumi, pārējo piepelnīšu pa vakariem/naktīm strādājot kā līdz tam. Darījis tiku daudz kaut ko - gan mētājis reklāmas bukletus pastkastītēs, gan strādājis VIASATā un zvanījis cilvēkiem uz mājām, lai piedāvātu to šķīva kasti, gan par klientu menedžeri kādai modes lapai. Viss bija labi un interesanti līdz kādam brīdim, kad apjautu, ka vajadzētu meklēt darbu beidzot arī savā sfērā, kā reiz nāca piedāvājums strādāt vienā palielā IT kompānijā, aizgāju uz darba interviju un tad jau drīz bija jāsāk strādāt. Pašlaik gan tikai ceturtais mēnesis iet, bet pārbaudes laiku un "atsijāšanu" izturēju, varu uzelpot, darbiņš interesants, tikai varēja vēl tā naudiņa būt nedaudz lielāka, tad varētu veltīt sevi visu tieši tam darbam, nevis vēl papildus negulētas naktis, veidojot web projektus. Kaut gan par tiem web projektiem arī ir diezgan interesanti, nu nevaru tā vienkārši atmest malā, jo interesē un "velk" uz tiem, ir vēlme vēl nedaudz tā paveidot mājaslapas, uzkrāt pieredzi un tēmēt vēl augstāk, jo ir jau kur tiekties.   Lai kā arī darbiņš patiktos, tomēr uzskatu, ka tas ir tikai pirmais pakāpiens, ceļā uz kautko augstāku..

Jap esmu :)

biju aizdomājusies,kādreiz!
Ka beidzu studēt par savu profesiju un pēc tam pa to pašu līniju strādāju.Ar laiku sapratu,tas nav mans darbs,es gāju uz darbu ar riebumu.Laikam tāpēc ka vajadzēja arī pa naktīm,pa svētkiem un brīvdienas bija maz un sabeidzu veselību,pametu darbu.Pēc gada atguvos un sāku strādāt veikalā,noliktavā.kolektīvs un veikala vadītāja bija kolosāla,tad gan gāju uz darbu ar prieku.Kaut vai algas bija mazas.Reizēm darbā nosēžam,ilgāk,kaut vai veikalu aizslēdzam ciet.Citreiz bijis,ka kopīgi aizbraucam vēl patusēties.
Un ka sākās tā krīze,sāku stradāt sporta stadionā,es biju sajūsmā par direktoru un saliedētu kolektīvu.Vienmēr kopā organizējām atraktīvus pasākumus.Dēļ pārvākšanos,nācās pamest.Bija man tik skumīgi šķirties,pat sāku raudāt.Direktors sarīkoja uz atvadām futbolu maču.Spēlējām futbolu,pret citu firmu.
Bet tagad meklēju darbu,ceru ka atradīšu tādu,ka uz darbu iešu ar prieku

Jā, noteikti   Man ir vairākas profesijas un aizraušanāsm, līdz ar to arīõ dažādi darbi un darbiņi
Dzimis budistu ģimenē nevar nebūt savā vietā, vikro un makro pasaulē
Tēvs visu man iemācija, jo mamma ar dvīņu brāli mira dzemdībās

Protams!  Bez variantiem!  

nē ..neesmu ! bet būšu :)

Es tīru sniegu un man tas patīk un arī alga nav slikta :)