Vecam būt nav viegli, bet būt jaunam un bezdarbnamniekam ir vieglāk?

Jaunajam,protams,vieglāk,-tam spēks,izturība... bet šiem ar gribēšanu tā pašvaki...tādēļ  es brīnos,kādēļ ir tik daudz jaunatnes,kas nemāk atrast darbu ( izglītība?),(protams,ir vesels lērums jaunu cilvēku,kas atrod,kā pelnīt).
Vecajam ir bērni un mazbērni,kas grūtā brīdī atbalsta.

katram savs krusts ir jāstibī! vienam vieglāks citam nu pavisam smags

Visādi gadās. Gan tā, gan šitā. Jaunam, ja nav galīgi tizls, viss priekšā un Iespējas ir (TIKKKAI NEVAJAG!)!!! Arī tepat Latvijā. Pats vainīgs, kad zinību vietā izvēlējās ar citiem ļetrakiem gar stūriem vazāties un netā blozierēties (lielākai daļai arī tas nav nācis par labu, ja nejēdz pat elementāras lietas atrast)+nekādu sirdslietu/interešu.
Par gados vecākiem ļaudīm  - kā nu ir, tā ir. Ja ir kaut cik samērīga, laba pensija nopelnīta, oki, jūtu līdzi tiem, kuriem "tepat deguna priekšā" pacēla  pensionēšanās vecuma latiņu. Protams, žēl tos vecos cilvēkus, kuri smagā darbā jau no mazotnes, ar sačakarētām veselībām un tagad saņem nieka grašus. Un tādu nav maz.

Viss no uztveres atkarīgs.. es tagad gribētu atvaļinājumu, bet figu.
Būtu bezdarbnieks tagad nedaudz atpūstos un nodarbotos ar šādām  tādām lietām, protams, ka tādam bezdarbniekam, kas nīd par to, ko viņš pats neizdara, bet cer uz gatavu, nebūs viegli..
..vecam cilvēkam nav viegli, jo viņa izdevumi pārsniedz pensijas apjomu un atšķirībā ar citām valstīm, kur pensionāri dodas atpūtā/ceļojumā pa iekrāto naudu, Latvijā tas fiziski nav iespējams, jo naudiņas tad nav.
Skaties vienalga kā, bet kur nauda tur mūsdienu laime.

Jaunībā krist izmisumā ir diezgan muļķīgi, bet situācijas gadās visādas.
Vecumā...nu, es kā padomāju, ka man pat pensija nespīdm, ja nekrāšu pati...tad jau šitiem pensionāriem vēl ir veicies.

Nu es domāju to vecie jau vairs nesapratīs...JO...viņu laikā visi strādāja un divās pat trīs maiņās.