Vienaldzība?Cik vienaldzīgi esat,un jums apkārt esošie tādi?

Morāli tā spēj smagi ievainot...

Un, kā vēl.!

1.Viss izsmelts.
2.Otrai pusei sāk palikt garlaicīgi (jo Tu tak marinē gurķus un sterilizē kompotus).
3.Vispār satikušies ne tie...
4.OTRA PUSĪTE DZĪVO CITĀ PASAULĒ UN NESAPROT,KA TU ESI TAS/TĀ,KAS VAR VIŅU IZVEST SAULĪTĒ!!!

otras personas ignorēšana, neinteresēšanās par otru, tas jau ir skaidri redzams ka esi vienaldzīgs otram cilvēkam. Man ar nesen nāca šāda atklāsme, ka esmu vienaldzīga kādam cilvēkam, lai arī agrāk viss šķita daudzsološi.

Vai tad ir tik traki!? Man tas šķiet līdzvērtīgi:" Kā atšķirt dienu no nakts?"     Grūti, protams, ja cilvēks vēlamo uztver/cenšas uztvert kā esošo vai arī ar visām varītēm (kā, sak  - "aiz zobiem") pievilkt...
Ja ir grūti, tad "atslēga" meklējama pašā indivīdā  - viņam ir jāattīrās, JĀATBRĪVOJAS no tā, kas viņam traucē REĀLI izvērtēt otra subjekta attieksmi/nostāju. Tātad - jākļūst vienaldzīgam pašam! Un tad Tu redzēsi to bildi pareizajās krāsās. Tas gan skan diezgan nežēlīgi... nu bet ir taču tā saucamā "sirds gudrība", intuīcija galu galā. :)
http://fafka.ru/wp-content/uploads/2009/04/emocii-chaka-norrisa.jpg    

Vienaldzība - pilnīga ignorence. Jo tu esi tad tukša vieta.Bet  kad aprunā, pievērš uzmanību, tu jau esi kaut kas. Kaut vai slikta, bet tomēr enerģijas apmaiņa un emocijas. Tikai cits jautājums kāda ir tevis paša reakcija.

Vienaldzībā neatzīstās, to viegli redz no malas, bet mīlas pārdzīvojumus gan ne vienmēr otra pusīte ievēro

Tavas jūtas es noteikti ievērotu
Ja ne, tad mana draudzene greizsirdībā man to paziņotu

Kopīgu interešu trūkums.

Lai jau fano par mani, tas man netraucē