- Muļķis esot tas cilvēks, kas nespēj sadusmoties, bet gudrs tas, kas negrib dusmoties - vari tam piekrist?
Nezinu,nezinu gan...Varbūt,ka arī muļķis nespētu sadusmoties,taču vai GUDRĪBA slēpjas spējā nedusmoties...?Par to vēl varētu padiskutēt.Drīzāk jau-gudrs cilvēks neļautu dusmām izpausties ārpus ķermeņa,bet dusmoties...cik tīk!!!
- cilvēks uzliek ignoru visam,kā to salauzt???
kā sanāk ka pa māju staigā televizors ,bilde ir skaņas nav..?
- Kā jūs domājat, kas dārzeņiem, augļiem un visam pārējam deva nosaukumus...? Un kā cilvēki to uzzināja..?
Kas, kas... cilvēki... kaut kā jau vajadzēja citiem paskaidrot par ko tu domā un ko vēlies, tāpēc nācās izdomāt konkrētu skaņu salikumu katram auglim/dārzenim... [tikai mana teorija]
- Es vairāk mīlu suņus par to uzticību, ne cilvēkus - vai esmu zaudējis ticību ideāliem un visam labajam?
Nu tas laikam pēc principa: "Jo es vairāk iepazīstu cilvēkus, jo vairāk iemīlu suņus."
Muļķīgi, vai nē, bet tas ir fakts. Nav man itkā vēl nācies tā kārtīgi aplauzties un neviens nav nodevis, bet laikam vnk esmu piesardzīga. Nespēju cilvēkiem(ģimene un daži draugi neskaitās) tā īsti uzticēties. Cenšos "nepieķerties", lai pēc tam nesāpētu.
P.S.
Ja mīli dzīvniekus, nekaunies par to. Nekautrējies, ja suns tavai dvēselei tuvāks nekā lielākā daļa cilvēku! Tie, kuri tevi nosoda par šo pieķeršanos, ir viltus pravieši un slikti cilvēki, kas saka: „Viņš nozog jūtas cilvēkiem un izšķiež tās sunim. ” Savtīgs, salts tips! Neliecies ne zinis! Netraucēti mīli savu suni, šo spožaci, nenogurdināmo draugu, kurš par savu draudzību neprasa vairāk un nekā cita kā kārumu un kādu glāstu. Netici, ka dzīvniekus mīlēt mudina vājums un patmīla. Viņi ir mūsu brāļi, gatavoti tajā pašā darbnīcā, kurā cilvēki, arī saprāts viņiem ir, dažkārt sarežģītāks un smalkāks nekā vairumam cilvēku. Lai citi dēvē dzīvnieku mīlestību par vājumu, lai zobojas, - ej pastaigā ar savu suni. Tu būsi labā sabiedrībā.
- Ja cilvēkiem varētu redzēt cauri sienām un visam citam, vai tad nebūtu tā, ka cilvēki redzētu cauri visam un neredzētu neko?
Loģiska atbilde uz jautājumu: Ja cilvēki redzētu cauri VISAM, tad viņi tiešām neredzētu NEKO.
Bet, ja atbild fantastikas filmu fans: Ja spēja redzēt cauri priekšmetiem ir pasīva, tas ir, to var pielietot pēc izvēles attiecīgos brīžos, tad koncentrējoties uz kādu priekšmetu, teiksim sienu, var redzēt cauri tikai šim priekšmetam - sienai, bet viss, kas atrodas aiz sienas, iepriekš smadzenēs netika atrunāts kā priekšmeti, kuriem nepieciešams redzēt cauri - tad redzes optika arī atduras pret šiem priekšmetiem un smadzenēm atkal tiek dots signāls - pielietot vai nepielietot spēju redzēt cauri attiecīgajam priekšmetam. - kā man patīk Filozofija :D
- Ko darīt, ja dvēselei trūkst gaisa?
Ja sāp, iemeslam ir jābūt. Apsēdies un pārdomā visu, lai saprastu, kas tevi nomoka. Lai no tā varētu tikt vaļā, vispirms jāzina, kas īsti ir tas, ar ko jācīnās.
- Katrai dvēselei ir savādāka-> kāda pēc Tavām domām izskatās Tava dvēsele?
- vai ir piedodams ka sievietei apgērbam ir poga iztrūkusi un nav piešuta?
...ja viena poga tik nav, tas nekam neder, jo mazāk viņu palicis jo labāk.
- Kas labāks - būt gudram vai būt skaistam? :)
Gudram - gudrs cilvēks prot būt arī skaists.
- Salūts - acij un dvēselei tīkami, vai spļāviens sejā nabadzīgajiem?
Es piederu pie tiem, kas prot priecāties par to kas ir. Vai tās būtu divas rokas un divas kājas, galva, kas saprot ko tā dara un domā, par to ka spēju redzēt sauli, lietu, sniegu, puķes... savus mīļos... Par to ka darvas mucā atradu karotīti medus... Par to, ka uzliekot galdā ģimenei pusdienās kūpošos vārītos katupeļus sieviete noliek blakus arī vāzītē plavā salasīto margarietiņu pušķi. Un man nepatīk cilvēki, kuriem svētku nepietiek... Mēs neesam nekāda sekta, kas veic masveida pašnāvības. Es piederu pie cilvēkiem, kas neļauj kartupeļiem ieaugt nezālēs... Kaut mazumiņu, katrs spēj izdarīt, lai būtu labāk. Bet salūts nebija "mākslīgs" - tas bija skaists un priecājošs pat par spīti miglai.
