arī skumjās un sāpēs ir jāatrod smaids: vai Tu to proti?

ja par šīm skumjām konkrēti, tad ir grūti... Latvijai šī nelaime ir vienkārši kaut kas fenomenāls.. tas neskar mani personiski, jo Rīgā nedzīvoju, bet tas varēja notikt jebkurā pilsētā, jebkurā veikalā un ar jebkuru no mums... smagi, tiešām smagi.. kaut atrastos vēl kāds dzīvi palikušais..
tuviniekiem vissmagāk ir šobrīd... stāvēt un gaidīt neziņā..
bet nāks rītdiena.. un pa lielam jau nekas nemainas... tikai sēras par savu tautu..

nevietā smaids pielīdzināms stulbumam, dažkārt smejos caur asarām

Acis tāpat pasaka priekšā - pat caur mākslīgiem smaidiem.
Ne pārāk māku, pat velk uz ieciklētību, tāds nu esmu.

protu.

atkarīgs no skumjām, pareizāk to stipruma. citas reizes stāvi kā mūris un skumjas pat neizjūt, vai arī vnk sabrūk tā ka puss stundu nespēj nomierināties, tad gan smaidu neizdabūt

protu tā,ka nevar pateikt,vai ir skumji man,vai nav,jo izsturos kā ir,kad ir prieks un arī tāpat kad neveiksme.
laikam jau talants.

Jā..

grūti