ar ko atšķirās Hercogs no Ordeņa mestra?

Hercogs (vācu: Herzog, franču: Duc, angļu: Duke, itāļu: Duca, krievu: Герцог) ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākošais aiz karaļa. Sieviešu dzimtē — hercogiene (Her Grace The Most Noble Duchess). Sākotnēji senajiem ģermāņiem vēlēts karadraudzes vadītājs, agro viduslaiku laikā cilts vadonis. Absolūtās monarhijas laikā augstākais aristokrātijas tituls, pēc ranga līdzvērtīgs princim vai kņazam.


Ordeņa mestrs   (magister; vācu Meister; lejasvācu mester) dažu Romas Katoļu Baznīcas bruņinieku ordeņu vadītājs. Vēlāk, ordeņu struktūrai sazarojoties, atsevišķas nozares vadītājs, piemēram, staļļa mestrs, labības mestrs, dzirnavu mestrs u.tml.
Bruņinieku ordeņa priekšnieks, saukts arī par zemes mestru (magister terrae, vācu Landesmeister). Livonijā ordeņa mestrs bija uz mūžu ievēlēta Livonijas ordeņa un Livonijas ordeņa valsts augstākā amatpersona ar rezidenci Cēsīs vai Rīgā. 13.gs. un 14.gs. 1. pusē Livonijas ordeņa mestrus ievēlēja Vācu ordeņa vadība. Vācu ordeņa centram bija tiesības Livonijas ordeņa mestrus arī atcelt. Pamazām Livonijas ordeņa patstāvība pieauga un mainījās arī mestru ievēlēšanas kārtība. Jau 15.gs. 2. pusē Livonijas ordeņa brāļi paši sāka izraudzīties kandidātus mestra amatam, bet Vācu ordeņa virsmestram palika tikai formāls pienākums izraudzīto kandidātu apstiprināt. Mestrs Valters fon Pletenbergs iedibināja kārtību, ka mestrs pats izvēlas sava amata pēcteci.
Zemes mestra varu ierobežoja ordeņa kapituls. Mestra prombūtnes laikā viņa pienākumus veica mestra vietnieks - ordeņa maršals.

Ar to arī atšķiras,ka viens ir hercogs,bet otrs ordeņa mestrs