attiecības ... ???

Tgd ar savu bijušo puisi runājam kā labi draugi un tā arī izturamies, jo esam tiešām labi draugi - dīdamies, smejamies, jokojam utt, un man tā arī patīk, nevēlos ar cilvēku, ar kuru man bijušas tik tuvas attiecības tgd pekšņi būt sveša... :D

es neesmu kopā ar citu, bet ar bijušo esmu uz nažiem - viņš joprojām uzskata, ka attiecību izjukšanā esmu vainīga tikai es, kaut arī es visu laiku centos mūsu attiecības atjaunot, padarīt tās tādas kādas tās bija sākumā, bet viņš visus manus pūliņus un arī mani regulāri ignorēja...
bez tam - par spīti tam, ka visā vaino mani - viņš atkal vēlas "atjaunot" attiecības... tik es vairs to nevēlos... man pietika ar to ka 4reiz aizgāju atpakaļ...

Nezinu, apriebās viņa nospiedošā, visuresošā čīkstēšana "vai tad tu mani nemīli, saulīt". zinu ka esmu dīvaina...

ikdienā nevarējām sadzīvot, pārāk visu sarežģījām, šo to nevarējām izrunāt, ar mīlestību bija par maz, toties tagad ar citu viss ir vienkārši un viegli, tomēr es gribētu kādreiz pamēģināt vēlreiz..  esam draudzīgi

Esmu vēljoprojām kopā ar to cilvēku, kuram teicu pirmo reizi "Es mīlu Tevi". ))

Kaa ar kuru - viss nav atkariigs tikai no manis un manas attieksmes, bet arii  no otra cilveeka- ir cilveeks, ar kuru ir ljoti labas attieciibas, tieshi taadas pashas kaa ar vinja jauno draudzeni, bet ir arii cilveeks, kursh ieraugot mani, demonstratiivi pacelj galvu, sashkjoba iedomiigu grimasi un pasoljo garaam.

nu ar katru savādākas :)
ar vienu mūžīgi slēptie ļaunie prikoli. ar vienu jautras attiecības, ar trešo tādas pavēsas ar zemtekstu ar citiem parastas.

Viens otru ienīstam, tikai ar vienu palikām labās attiecībās, bet nekontaktējamies.

tikai vienam cilvēkam esmu teikusi šos vārdus, par spīti visam kas noticis tgd esam labi draugi..lai gan tgd katram ir sava dzīve sava otrā pusīte tomēr vēljoprojām zināmā mērā mīlu viņu, bet nu jau vairāk kā ļoti labu draugu varbūt pat kā brāli..

shobriid ar bijusho , esam LABI labi draugi runajam par wisu un es ar winju tiekos biezji ka ari stastam par sawam mazajajam problemam !

attiecibas ir okey!

Ne ar vienu no bijušajiem vairs neuzturu sakarus. Pēdējais, ar kuru biju kopā, gribēja ar mani atjaunot attiecības, bet pārāk daudz viņš bija mani sāpinājis, negribēju vairāk sevi mocīt...Tagad viņš mani uz ielas sveicina, apsveic pa telefonu svētkos, bet tas arī viss...

zini.. Viss reiz sākas un reiz arī beidzas. kam ātrāk, kam vēlāk. Bet, ja jūti, ka viss labais ir beidzies, kad ir tikai strīdi, neapmierinātība, alkohols, pārmetumi, tad labāk nemocīt vienam otru. Kas tur vairs tiesu izspriedīs, kas vainīgs, kas ne - beidzās un viss. Bija laiks, kad mīlēju, bija laiks, kad ienīdu, nupat ir laiks, kad jūtu, cik svešs viņš man kļuvis.
Esmu spiesta uzturēt sakarus ar bijušo - mums kopīgi bērni.
Tagad man cita ģimene - esmu laimīga.

es negribētu,ka tā noriek,un,ja notiktu attiecības neuzturētu,pārāk sāpīgi būtu,tālab veidoju attiecības ar konkrēto puisi,jo no visiem tieši viņš bija tas,kuru pieņēma sirds un prāts vienlaicīgi,kurš varēja būt ne tikai mans vīrietis,bet arī manu bērnu tēvs,man šie jēdzieni vīrietis,vīrs un bērnu tēvs tikai vienā diedziņā sienami...

Paši darat ko gribat,bet ja ir berns kopejs tad vismaz par viņu but japadoma abam pusem