cik biezi pie jums pienak uz ielas dieva sludinataji ????

tagad sen nav uzbaazushies, jop, meegjinu tikt valjaa.

Nāk bieži, bet, ja ir laiks, tad aprunājos, jo viņiem ir sava dzīves uztvere, man atkal sava un vienmēr ir tāda pozitīva saruna. Pirkt gan neko nepērku...parasti neatšuju, jo es jau nezinu, ko man jautās. Ir bijis gadījums, ka cilvēciņš bija apmaldījies, jo Latvijā bija tikai nedēļu, tad nu sanāca viņu aizvest uz viņa mītnes vietu...

vairs jau nenāk pie manis - es mp3 klausos un neievēroju, nedzirdu viņus
kādreiz vnk skrēju garām vai pateicu lai atšujās...

Vienmēr paiet man garām, jo kad šos ieraugu, ģīmi šašķobu tā, ka šiem nav vēlmes man tuvoties!

pēdējā laikā nāk reti. bet viena no iepriekšējām reizēm pirms kādiem gadiem 6, ir iemesls tam, kāpēc nenēsāju kaklā krustiņus. staigāju ar suni, kad pienāk divi tantuki un sāk skalot smadzenes. es saku, ka man neko nevajag (arī parastās, kristīgās baznīcās neeju un neticu tam), bet viņi neatstājas un saka- ja jau jums krustiņš kaklā ir, tad jau kkam ticat. es neko neteicu, aizgāju prom un kopš tā laika nenēsāju krustiņus, lai mani nepārprastu, jo esmu antireloģiozs cilvēks....
pirms gadiem 8 bija tas Jehovas liecinieku uzplūds, bet tagad tādu vairs nav tik daudz (vismaz uzmācas reti).

loti loti reti...jo braukaju ar masinu nevia staigaju ar kajam....

Es kā ieraugu viņus, tā izliekos traki aizņemta pētot skatlogus vai arī fiksi izvelku mobīlo un izliekos, ka baigi zvanu kādam...:D Bet vispār tie puiši melnā daži tīri tā neko:) Ja neuzbāztos ar tādām lietām, tad pat varētu parunāties..:D

pāris reizes gadā. atšuju vienmēr. ne jau uz ielas mani mēģinās pārliecināt, lai pāreju viņu ticībā. vienkārši paklausos, ko šie saka un pasaku, ka neesmu ieintersēta.

2as reizes ir pienākuši, otrajā reizē vnk pasūtīju 3 mājas tālāk, pagriezos un aizgāju! :/