cik biezji juus izmantiojat rupjiibas? kaadaas situaacijaas? vai rupjiibai ir jeega? es domaaju ka jaa

Parasti jau neizmantoju, lai gan dažreiz kāda pasprūk, ja nu galīgi kaut kas noiet greizi. Protams, šādā situācijā no tām jēgas nav, taču vismaz ap dūšu vieglāk paliek. Vēl gadās arī sulīgi nolamāties kad kāds neaptēsts cilvēks izbesī. Tad, iespējams, arī jēga ir kaut kāda. Varbūt ka tas cilvēks aizdomājas par savu rīcību...

Bet nu tie varianti, kad lamājas gandrīz katra teikuma galā gan ir galīgi garām. Pat traktoristam vajadzētu kādreiz muti pievaldīt.

Cenšos neizmantot, bet parasti kaut ko stāstot pa vidam pabirzt pa vārdiņam un protams kad kaut kas nesanāk tad sanāk nolamāties un ja ritīgi nesanāk tad gan bez apstājas tiek bērts :D

Faktiski tikai tad, kad paklūpu vai aizķeros aiz kaut kā.. bet gandrīz jau esmu atridinājies..

Ir jēga. Diemžēl. Protams, tas nav tas zolīdākais ceļš, bet kad smalkijobnu..a m/aita lej čugunu, tādu teatrāli poetiski demagoģisku herā..iju, un it īpaši, ja tas notiek atkārtoti, man vienkārši paliek žēl sevi, neuzskatu par vajadzīgu tērēt enerģiju un" mesties pretī" bezjēdzīgā, iztukšojošā demagoģiskā "dialogā". Pāris sulīgu "internešal" un ir klusums un skaistums.    

pēdējo reiz šodien tŗeniņā izmantoju bļāvu virsu aizsargiem kuri maitas galīgi gulēja šodien :/ vienam principā bez aizsardzības vārti jāvelk ārā bij :/

jēga ir visam tik jāprot to saskatīt :D

Ceņšos tās aizvien vairāk un vairāk apspiest, bet šad un tad jau tomēr izsprūk.. Situācijas parasti ir uz ceļa, kad kāds prot ' izcelties ' ar savām spējām uz ceļa un novest mani.. Bet pie tā arī jau tiek strādāts, lai izslēgtu varbūtību mani nokaitināt..

Dažreiz, kad nevaru izturēt viena cilvēka demagoģiju un muldēšanu bez jēgas, tad jau arī pasprūk. Bet, galvenais ir tas, ka viņu tas ne par kripatiņu neaizvaino un neaptur, tikai uzkurina vēl vairāk, un šķiet, ka šim cilvēkam paliek arvien jautrāk. Nu vairs nezinu, kā ar to cīnīties :)

ikdienā nemaz nelamājos, tā pierasts.
bet, ja nu dikti sakaitina un ja nopelnās, briesmīgi lamājos, patiešām briesmīgi. jau bērnībā no vectētiņa apguvu garu garās penteres krievu valodā    

te nav ko slēpt...
vienmēr būs tā, ka paspruks kāds vārds uttt

reti, varbūt, reizi pāris mēnešos. parasti strīdos ar tuviniekiem   protams, rupjībai ir jēga!