cik lielas sapes esat piedzivojuši?

Pirmās lielās sāpes piedzīvoju 7 gadu vecumā, kad man bez narkozes veica operāciju pēc autoavārijas...
Diezgan sāpīgi bija arī tad, kad salauzu roku - tā visu laiku nepatīkami smeldza...
Vēl man ir bez anestēzijas šūta galva, kuru pārsitu, krītot pret gultas aso stūri...
Ar šausmām atceros, kā man sāpēja viens zobs - nevienu nakti nebiju gulējusi, jo zobusāpes neļāva iemigt...
Nevienam nenovēlu arī tās sāpes, kas ir stomatīta laikā - man sāpēja viss jutes dobums, mēle un smaganas - nevarēju parunāt, jo bija sāpīgi kustināt mēli, neko nevarēju norīt, tāpēc veselu nedēļu neēdu...

Vai tad tanī brīdī arī sāpes jūt? Esmu pakļuvis zem trolejbusa, šļūcis 5m pa asfaltu ar pliku miesu.. iedzinis celī šķembu un tad vēl minies, kamēr asinis lēnām tecēja no atvērtās brūces.. esmu ar pedāli izrāvis gaļu no kājas, nolidojis no riteņa un šļūcis pa sadragātu ledu, kurš griezās kā naži kājās .. un? Ko man raudāt vai?
Bet nu visā visumā, tas ir fufelis salīdzinājumā ar sirdsāpēm, grozies kā gribi!

kad man bij kaadi 5 gadi zirgs iespeera ar pakaljeejo kaaju pa ''saules pinumu'' nu taa vieta. kad veelaak paelpot nevar taa veda uz slimniicu lika pie aparaatiem, pietam bij 4 lauztas ribas...
un kad man bij 6 gadi, govs ar ragiem piespieda mani pie zemes iz ieduura veedera.. tas arii nebija patiikami!! un galvanai, kaut cik maza es buudama, bet to visu atceros..

12 tonnas?!  
tiktiešām - kā tu paliki dzīvs?
neko par sevīm neteikšu - salīdzinājumā ar šito tie būs sīkumi
(nu ok, es iegāzos upītē no tiltiņa, kad biju sīka )

ir bijushas visaadas traumas. saspiesti pirksti, lauzts deguns, ielauzta acu orbiita, bijushi smadzenju satricinaajumi, un veel shis tas ir saapeejis, bet viskretiiniskaakaas ir laikam zobu saapes.

Nu, vienīgās stiprās fiziskas sāpes, kuras esmu piedzīvojusi, un par kurām iedomājoties vien man pār kauliem šermuļi pārskrien, bija saslimšana ar menengītu, kad nevarēju atvērt acis, guļot slimnīcā, jo palāta bija pārāk gaiša un līdz ar to galva sāpēja vēl nepanesamāk. Bet par laimi, nekas trakāks, manuprāt, netika piedzīvots =)

mazas

kkur atsitu iegurni, un uz 5 gadi nevarēju staigāt uz tās kājas! plus uz kādiem 5-6cm īsāka kāja.. Un vēl sāpēja apmēram 2 gadus kustinot! mhm..

Mmm...lielākās sāpes bija tad, kad atsitu kājas īkšim nagu + vēl norāvu pirksta galam ādu...nu tas bija nenormāli sāpīgi!!!!!

salauzu roku ;[ un tad pārsiešanas bij tur viss strutains baigi sāp labāk vēl reiz būtu salauzis nekā pārsiešanas :/ un tad vēl operācija itkā narkoze bija bet es operācijas laikā acis atvēru [pamodos] un tad mani grieza un tad skatās es pie samaņas xD vēl ievadīja narkozi un tālāk viss kulē

kad biju kaadus 10 gadus veca,man nenormaali truuka kkaadi vitamiini un uz katras kaajas sametaas kkaadi padsmit augonji un nekaaadi mazie,vairaakas nedeeljas nevareeju ne pastaigaat,ne arii paseedeet,bija 100iem ripinju jaarij + veel raugs ar cukuru,lai tiktu atkal pie normaalaam kaajaam,bija ko nopuuleeties...veel tgd atceroties taas saapes sermulji caur kauliem skrien...

Nezinu gan, nekas traks laikam nav bijis! Salauzu degunu - tās gan bija sāpes! Vispār esmu diezgan laimīgi tikusi cauri visām sāpēm! Un vsp - paniski bail no sāpēm! :D
Ak, pareizi - zobu sāpes tak ari vnk izcili pretīgas! :D

Pagaidām man nāk prātā tikai tās sāpes, kādas bija, kad gulēju ar temperatūru kkur pāri 43 grādiem...
Man bija tik auksti.... un no aukstuma viss ķermenis bija sarāvies krampjos...

esmu dzemdejusi:))

ir tādas šāpes par kurām publiski nerunā:(

kad man bij sesi gadi nokritu no ritena, parsitu pieri,nacas sut... tas bij pasas lielakas sapes kuras esmu piedzivojusi..

Fiziskas var pārciest, bet sirdssāpes ir ļoti sāpīgas, un paldies Dievam, ka ne bieži!

Vislielākās sāpes bija, kad man ar apmēram puscentimetru lielu adatu slimnīcas galvenais ārsts, uzskatot, ka man nav nepieciešama anestēzija, kganmans ārstējošais ķirurgs to visu laiku pielietoja, durstīja manu ceļgalu, velkot ārā šķidrumu.