cik reizes jūs būtu spējīgi piedot neuzticību otrai pusei (ja vispār spējat)?

Laikam ne vienu reizi, jo jebkura rīcība ir apzināta, tapēc arī neuzticība ir apzināta rīcība. Cilvēks zināja, ko dara...nekas nav nejaušs....

Tas ir kārtējais neviennozīmīgais jautājums. Man jau šķiet, ka piedot varam nenormāli daudz, ja esam atkarīgi no otra. Zinu, tas izklausās nožēlojami, bet ne jau vienmēr spējam būt tik lepni un stipri, lai atteiktos, no tā, kas mūs baro ar to, ko nespēj citi. Ja tā ir reize, vai rīcība, kas rādās kā cilvēciska vājība, muļķība, piedošu. Neaizmirsīšu. Ir bijuši niecīgi iemesli, kad pašcieņa prasa upuri, lai ko tas otrs būtu sapratis. Bet tas tikai ir pasvītrojis jēdzienu "nemīlu". Patiesas jūtas šo uzdevumu padara grūtu, tik grūtu, ka dažkārt bailēs sirds sastingst, bet tik cilvēciski, pievērt acis, neatskatīties un ļauties atkal viņa pieskārieniem, skūpstiem, maigumam... Ja viņš to sniedz ideāli, ja mirklim ir tik liels ticamības faktors, kāpēc lai sev liedzu vēl brīdi būt saulīte...?:) Protams, sirds jau nepiedod, tā visu atcerās caur savu sāpju prizmu, neaizmirst, bet gatava pukstēt skaļāk ,ja gūst to, ko kāro... Ir gadījumi, kas ir piedošanas vērta otrā iespēja...

Ak, kaut es tā 100% varētu pateikt, ka nekad nepiedošu... Ja nespētu bez tā cilvēka dzīvot, tad noteikti piedotu, bet nekad neaizmirstu...

tikai reizi, bet tas buut ljoti gruuti..!

Tad,kad tāda situācija pienāks, tad arī to redzēšu un zināšu. Viss atkarīgs no situācijas, jūtām, pieķeršanās..Vai nu būšu naiva muļķe, vai arī lepna.

es laikam neko tadu morali nebutu spejiga piedot....

Savos 15 gados piedevu vienu reizi naivi ticēdama, ka tas vairs neatkārtosies..

Nezinu kā tas ir piedot neuzticību, jo neviens nav man bijis neuzticīgs. Gan jau, ka nepiedotu.

esmu privaatiipasniecisks..taapee visdriizaakais pirmaa reize arii buutu peedeejaa..

pusotru reizi, jo tad jau ir skaidrs, ka nelabosies.

Nepiedotu!! :P

Bļin gandrīz no krēsla novēlos.. es viņam piedevu.. bet tā jau bij pagātne.. doh!
Otram cilvēkam var piedot kaut tur masu slaktiņu, ja tiešām mīli un ko tādu vairāk nedarīs.. bet ja otra puse no tā neko nav mācījusies un ir pilnīgi vienaldzīgi.. nu i nax.. ar kerzu pa jobli.

ja zvēr tā vairs tā nedarīt tad uzticēšos un piedošu. Bet ja tas atkārtotos tad pieliktu punktu visam.

to ir gruti izdart,jo ja tas notiek vienureizi,notiks atkal!!

nespētu piedot kur garantija ka tas neatkārtosies,tukši vārdi no otra cilvēka...

spēju piedot tikai vienu reizi..
un tad ja atkārtojas tad tikai un vienīgi bb..
jo kur garantija, ka tas atkal neatkārtojas?

nevienu - ta nav lieta ko spetu piedot...

es nepiedotu.. ja tieshaam miil, tad nekraaps..

nevienu reizi - pēc tam visu laiku būtu aizdomas, ka viņš mani krāpj...

vienu reizi varetu piedot, bet vairakas gan ne....