dzeja

Dzeja. Kādam tā riebjas, kādu tā sajūsmina. Es esmu pa vidu. Dzīvē bija periods, kad visu labāk pratu izteikt dzejas veidā. Kādam to patika arī lasīt. Skolā man patika lasīt dzeju, tos analizēt (kamēr vien nebij jāanalizē katrs sīkums un pat dzejas ritms). Tas prasa loģisko domāšanu, vērību un arī kaut kādas zināšanas. Prāta treniņš. tagad dzeju vairs nerakstu un nelasu. Bet tomēr uzskatu, ka dzeja ir vajadzīga. Daudzi sevi spēj sevi izpaust šādā veidā. Padomju laikos tas bij būtībā vienīgais veids kā publiski izpaust savu sāpi tā lai citiem tas uzreiz tā nepielec. Ja kādam dzeja nepatīk, tad tas to var nelasīt (izņēmums ir skola). taču, ja ta nebūtu vajadzīga, tad dzejas vairs nebūtu jau sen.

ir grāmata-bet tev nebūs izdevīgi braukt pakaļ,tā ka čāpo uz bileni

Vnk paņemtu šnabi un aizietu ciemos. Bez dzejām. :)
Droši vien, ka sacerēt varētu, bet draugs nesapratīs... :D
(Woman version)
Piedod, drauKs, es baigā du_a,
Vainojama dzīve sūrā!
Nepiemini tik ar ļaunu,
Gan jau dabūsi sev devku jaunu.
Neder? :)

(Man version)
Nu ir pienākuši laiki,
Atvainoties dzejā jautri,
Piedod, vecais, būs jau labi,
Kad mēs iekapāsim šņabi!?

patiešām...labāk bliezt nekā ciest...

nevienu no tiem neesmu ne dzirdeejusi ne maniijusi un uz manaam divaam veestuleem reakcija bija pilniigi NEKAADA.

jaa bralju vienotiba.. cirul tu i slavens..

shoreiz izlasiiju!!!!!:D
antastiski.. tev ir talants..:))

Marijas iela (A. Čaks)


O, Marijas iela,
Žīdu
un naktstauriņu
monopoliskā iela, -
atļauj man
apdziedāt tevi
pantos garos un slaidos
kā žirafu kakli.

Marijas iela
mūžīgā tirgone -
saule vai mēness,
tu pārdod un pērc
visu,
skot no lūžņām
līdz dievišķai cilvēka miesai.

O, tavā drebošā ķermenī
jūtu,
kas laikmetisks mīt
čūskādai ņirbošai -
dvēselei manai -
daudz rada;
bezgala trauksmes
un bezgala trauksmes
un bezgala nemiera pilna,
šurp turpu šaudīga
kā sunim elsojot mēle.
O, Marijas iela!

dāvana no sirds :) labāk, kā vienkārši veikalā kaut ko nopirkt...

Super pārveidots - labāk pat par oriģinālu. :))