gaidam brīnumu,bet kādu ..... ???

Brīnums, būtu ja es pārvērstos,
par mīļo saldo puisīti kurš mīžot savu daiktiņu tur ar 2 rokām =DDD

Atbildot tev:
Es nekad nevienam neko nesaku -))
Izstāstīt kaut ko būtisku nozīmē, atklāt savas vājās vietas
un es būtu idiots ja tā darītu, zinot cik daudziem vai -ām esmu sabojājis dzīvi =DDD

*Nekad nevienam netici*
Zelta likums -))))

ir cilvēki kam tas ir grūti - atklāties un kādam ko izstāstīt.
ir lietas, ko mierīgi varu izstāstīt mammai un zinu ka viņa sapratīs, atbalstīs, dos kādu padomu, palīdzēs...
bet ir lietas, kuras es paturu sevī, jo nespēju par tām runāt ne ar vienu, pat ne ar mammuci, kam parasti uzticu lielāko daļu skumjo lietu, kas mani nomāc...
atliek vien ticēt un gaidīt, kad pienāks brīdis, kad lietas, par kurām tagad grūti runāt, jo to nespēj, varēsi kādam uzticēt..

Tici!!! ja nodot ar ticibu piedot un atlaud,Bet vienmer tici no jauna.Brinums tur ka tava dvese nenoveco ticibai un milestibai.Galvenais lai tava dvesele nenoveco un viņu nesakropļo ignums un naids.Brinums,brinums visur no viena skata un uzticibas rodas draudziba un milestiba.No seklas rodas berns vai nav tev apkart brinums.Saule uzceļaus un noriet,bez saules tumsa. Saule katru dienu nak un tumsa izdziest ,ka viss sliktais un labais, tici savai saulej.

nu it kaa jau vajadzetu..bet ir reizes kad vienkarsi nav speka un velesanas runat...gribas pakluset

kad beidzot itachi te beigs dirst visiem un par visu uz galvas

jārunā,noteikti
jārunā,ja ir kas klausās
jārunā un tapsi varbūt uzklausīts
jārunā,dalīta bēda 1/2 bēda
jārunā,jo klusu ciešot auklēta sāpe sadedzina ....

Esmu saņemusies un izstāstījusi ka sun kā, bija tādas reizes.. vairs to nedarīšu.. :P

Un vienmēr atrodas kāds, kas Tavā bruņā atradīs plaisu un Tu atvērsies visā savā pilnībā..., lai cik nocietinājusies Tava sirds būtu.

Visas problēmas attiecībās rodas no neizrunāšanās.Tik daudz ko noklusējam, paturam sevī. Tad rodas pārpratumi, nesaprašanās, aizdomas....Manuprāt vajag runāt par visu, kas sāp...Paliek stipri vieglāk.