ir nācies pamest iesāktas lietas?

Dzejoļi tik labi galvā neturās, kā tosti. Kā šodien atceros, ka 4.klasē vajadzēja Ziemīšos dzejoli skaitīt, bet es pat viņu nebiju atradusi.. nostājos uz skatuves un bliezu vaļa kko murgainu un pašsacerētu... beigās vēl mani paslavēja  un pajautāja, kas autors. Ibio, tā nu es iešu teikt, ka pati..  un tiko sacerēju

nē- baigais slinkums =]]
atstāšu- mož kādu rītu vēl kādu dāvanu zem eglītes atradīšu =]]
un pašai kā?

Ceļmalā lasi vai?
Vajag sertifikātu zālēm vai arī savu pļavu pārtaisīt par bioloģisko audzētavu, kaut kas, kas apliecina to izcelsmi.

p.s. no otras puses gan jau es runāju pilnīgas muļķības, jo šīs birokrātiskās ujņas neizprotu.

Ta attiecību daļa nekur nav pazudusi, vnk pārnesusies 2.pozicijā! Jā, laiks skrien ātrāk, pie krīzes tauta arī paliek gudrāka... Nav jēga bezjēgā tirināt šo "daļu"  pirms nav pārbaudīta sexsaderība. Nu bet taču piekrīti - viss tas baterflajs, izārdītās pļavas, romances zem logiem pilnmēness naktīs (poffig kaimiņi, kuriem agri no rīta uz darbiņu jaceļas, vai ne!? :D ) utttt utjp..Un tad pienāk TAS moments -un...īsāk sakot "pļurkt" !     ... kuram standartvariantā seko viena no visdebilākajam frāzēm pasaulē: " Bet mēs tacu varetu palikt draugi, va ne!? "    

Viennozīmīgi alkohols nekādā gadījumā..jo pēc tam nāksies nožēlot! Tas tikai liek aizmirsties uz brīdi, pēc tam būs tā sajūta vēl vairāk! Un sekss? Vai tas būtu vajadzīgs šijā gadījumā?! Domāju, ka nē, neuzskatu, ka tas būtu līdzeklis pret pamestības sajūtu. Varbūt vajag beidzot mazāk aizdomāties, bet sarīkot nelielu tusiņu draugu lokā, tāl ai nejustos pamests, ka draugi ir kopā ar tevi. Tev arī to novēlu!

man patīk! tas ir tā it kā ieietu pagātnē... var redzēt kā dzīvoja šīs vecās mājas saimnieki... tikai mazliet bail, ka pamats zem kājām var pazust!

Esi tik vientulsh, dziive apnikusi- ka veelies pamest sevi... Cilveeks un taa personiiba dalaas 2 ljoti plashos jeedzienos...  
Vislabaakais, ieklausiities pasha sirdsbalsii...

Ņemot vērā tavu iepriekšējo jautājumu, iesaku nestrēbt karstu. Paliec ar to, ar kuru esi - laiks visu saliks pa plauktiņiem, tikai neko nesasteidz, lai vēlāk nekas nebūtu jānožēlo!

nu sākums vienādi grūts gan sievai, ja pamet vīru, vai meitenei, ja puisi pamet krāpšanas dēļ. Bet tas, ka ir bērni jau, tad iespējams ir pat vieglāk (ja normāls materiālais stāvoklis), jo meitene noteikti daudz domās par to, vai ar puisi varēja aks vairāk izveidoties utml. Bet sieva savu vīru jau būs iepazinusi, zinās visus plusus un mīnusus.

Cerība mirst pēdējā - nesteidzies pieņemt lēmumu