ir tā mainījies?

Laikam jau nav. Kā ir bijis, tā palicis.
Neesmu Dievs - es nepiedodu un grēkus neatlaižu! :)

-Piedodiet, Padre!
-Dieviņš piedos..kad satiksieties! BŪŪ! :DD

Sākumā, noteikti, ka ir jauks pret mani. Kad atkal "iepazīstas" tuvāk, tad jau vecie stiķi lien laukā.. :>

bij taa ka bij viena, ar kuru kaukaa negribot sanaacaas naids, peec paaris gadiem sanaaca darboties vienaa vietaa, un tur mums attieciibas bij ok.

Iemācies Piedot

tas pats arī būs kas agrāk, jo tas sēdēs un grauzīs iekšā līdz nonāks pie tā kas bija

Ir ir.. Agrāk biju nenormāli noskaities uz māsas meitu un vispār netika runāts.. Tagad, kad pagājis jau labs laiciņš, dusmas k-kur noplakušas..  

ne un vēl reiz ne.

ir bījis :) ar drauga tagadējo draudzeni tā bija...no sākuma bija biku nejaka, bet lenām pa solītim ir kļuvusi pavisam jauka un pat citiem saka tikai labas lietas par manīm :)

Ir arī bijis ka skolā klases biedrene nelikās ne zinis par mani, bet kad pēc pāris gadiem draugos uzrakstiju tad sākās jauka draudzība :)

Ir gadījies, bet tikai ar vienu cilvēku. Pēc pat vairāk kā 5 gadiem satikāmies mana drauga rīkotajā ballītē un tas cilvēks man atvainojās par visu, ko ir darījis skolas laikā un lai neņemu neko ļaunā. Pašlaik esam labās draudzīgās attiecībās.

Nav sanācis, vismaz tagad neatminos. Ja arī satieku cilvēku pēc 5 gadiem, ar kuru iepriekš nebija labas attiecības, tad īpaši ar viņu netaisos komunikacēt, ja nu vienīgais viņš sāk komunikacēt (komunikacēt ir pareizs vārds, nepatīk tas -kacēt), tad kaut kādus niekus papļāpātu.