jus ticiet spokiem? arbut ir kada pieredze, vai ari no citiem kkas dzirdets...

ticu jau ticu,ir redzēts,un tikties jau vairs gan negribētos!

Protams! Es sestdien biju Zviedrijā - atrakciju parkā. tur bija spoku māja - pilns ar spokiem un mošķiem :O
Tā bija vienā brīdi bail :O Kad man piekērās, kaut kāda maziņa meitene :)) Ja man nevajadzētu uzvesties pieklājīgi, es tā sāktu taurēt un mestos ārā, kā būlta! atstājot aiz sevis zilus dūmus un vēl ..... :)))

oo jaa.Esmu redzeejis kasperu,un pats ar esmu spox.Kad biju vel neizdzeests sauca mani larox.Tagad pat bilde spokaina,jo arii to nevaru ieka4aat:))Bet samuraji nepadodaas

hmzz.. taada pasaule arii pastaav..un ar vinjiem joki lieli nava.... ja tos trauce tiishi.... hmzz.. ir redzeets, dzirdets...

dzirdeets ir daudz, bet neticu taadiem :)

Spoki esot velna kalpi, kuri pēc velna sūtījuma rādoties cilvēkiem visādos izskatos, izņemot, gaiļa un baloža izskatu. Par šiem diviem putniem spoks nekādi nevarot pārvērsties un cilvēku priekšā ķēmoties, jo gailis un balodis abi esot Dieva vismīļākie putni un Dievs arī aizliedzis velnam, kā arī viņa kalpiem šos divos izskatos rādīties. Spoki visvairāk mēdzot rādīties cilvēkiem no pulksten 11-1, jo to laiku sauc arī par "tukšo laiku". Par šīm divi stundām lielākā daļa cilvēku dus, tādēļ, kuram nu gadās iet vēl kur nekur, daudzreiz redzot spokus.Bet ja nu cilvēks mirst agrāki par nolikto laiku, tad viņam šis trūkstošais laiks virs zemes jāpavada spokojoties un garīgi ķēmojoties. Pie šiem pieder, tie kas paši sev nāvi darījuši un citi, kuri nav dabīgā nāvē miruši. Šie esot tādi Dieva spoki, kuri pēc Dieva pavēles spokojoties

ticu jo ir pieredze . kadreiz neticeju

nu nez nez. vnk personigas pieredzes nav, bet tomer ticu. tas butu parak banali, ja mes butu vienigie. un tas ko uzrakstija "udaka" ir tiesham pareizi. man ar liekas ka par spokiem top cilveki, kuri nav nomirushi no vecuma, bet kkada nezeliigaa navee vai ari atraak, neka tam bij jabut.

Jā... kopš brīža kad to ieraudzīju...!!!  Sajūtas nav aprakstāmas....

man viirs vienu zienu brauca uz Vietauvu restaurēt loti vecu māju. es aizbraucu līdz. izrevidējot beenunjus atradaam loti daudz vecu lošu čauliņu, sākot no ļoti lielām un beidzot ar mazām... pa naktīm tajā māja bēniņos kāds visu laiku kliboja. Vīra draugs visu laiku gulēja ar elektrisko zāģi blakām no bailēm, arī man bija bail, taču vēlāk pieradu, taču vīrs bija vienīgais no mums trijiem, kas pa naktīm gulēja labi, viņam bija vienalga :D:D bet kas bijis, bijis, pavadītais laix tur bija jaux (JA NESKAITA SPOKA KUNGU), vēlāk arī uzzinaajaam, ka tajaa maajaa BAAAAIIIIGI sen nošauts kāds vīrs - tās mājas saimniex...

ticu ticu ka mirusie nak paciemoties. bija reiz tads gadijums, kad vienu onku satiku

ticu... esmu piedzīvojusi poltergeistu mājās - nekas patīkams tas nebija. kad dzirdi ka pa māju kaut kas staiga bet zini ka esi mājās viens. un naktīs grāmatas un avīzes tumsā lasa brrrr man vēl tagad tirpas pār kauliem skrien to atceroties