kā izmestu pēc krāpšanas?

Es droši vien kristu ceļos un pazemotos līdz pēdējam. Lūgtu piedošanu, ka slikti drāzu, solītu zelta kalnus. Varbūt pat piedotu... Ja es viņu ļoti mīlētu (kā zināms, patiesa mīlestiba sākas no profesionāla mineta), tad mēginātu sevi pārprogrammēt, mierinot ar domu, ka viņa velk nopisties ar citu tikai dēl tā, lai KĀRTĒJO REIZI STIPRINĀTU PĀRLIECĪBU, ka labāka par mani nav!   Nē, Mīļā -Tu neesi mauka - tas ir vnk Klaina -Levina sindroms!
Vēl kaut ko skaidroties -kam vajadzīgas tās agonistiskās morālās masturbācijas - klusējot aiz škirkas un pa durīm ārā!
Jebkurā gadījumā - Zhaks +1.
..Nē, mīlā , Tu neesi mauka - Tev vnk ir Klaina-

visas otrās puses mantas nahrenizētu, tā lai paliek plika un nabadze + izmestu no mājām

Cik smaga krāpšana? 5 gadi no vietas? Veda uz mājām mīļākās vai gulēja pie viņām? Cik ļoti es viņu mīlu (varbūt jau iepriekš jūtas zudušas)? Kāds man garastāvoklis dotajā mirklī?
Ja būtu normāls garīgais, tad parunātos, sarunātu, kas notiek tālāk, kad kurš uz kurieni iet.
Ja slikts garīgais, tad vai nu es aizcirstu durvis, vai teiktu, lai vācas prom.

laipni (marcis-m labi pateica!) + būt kopā vienmēr ir tas pats, kas būvēt patiesu komunismu (lai izdodās)

Viennozīmīgi, ļautu pašai aiziet, nevis aizcirstu durvis..

Klau, viena pagale nedeg, kaut kur jau ir arī tava vaina, ja aizgāja pa kreisi
Izrunajies, noskaidro iemeslu viņā un sevī, tok tad rīkojies

Dotu iespēju - saprasties vai sameklēt dzīves vietu