kā jums liekas,kāda dzīve ir laukos?

dzīve laukos un ciemošanās laukos ir divas dažādas lietas! :) ja tu visu dzīvi dzīvo pilsētā tad laukos liksies garlaicīgi, toties ja visu dzīvi dzīvo laukos vai mazā pilsētiņā (kur cilvēku skaits nepārsniedz 600) tad dzīve liekas pavisam skaista! :) visi ir savējie, visiem var uzticēties, pa nakti ārā atstāts ritenis (nepiesiets) var gadu tur nostāvēt un nepazudīs, lielu daļu no kaimiņiem satiec mazdārziņu masīvā, no rītiem modies ar putnu čivināšanu, manam ciemam vēl upe tek cauri un ir arī pāris dīķi, mazs veikaliņš kur var nopirkt visu nepieciešamo un tuvākā pilsēta ir tikai 5km attālumā! :) pluss no jelgavas esmu 25km attālumā. visi bērni satiekas autobusa pieturā no rīta dodoties uz skolu, vecākiem nav jāuztraucas par to ka bērni ir ilgi ārā pa vakariem jo nekas slikts nekad nav noticis, ciemos var iet pie jebkura jo visi pazīstami, ja kādreiz kautko vajag aizņemties (kādu grābekli vai ķerru, vai kko priekš sadzīves) tad tā nav nemazākā problēma un nav arī jāmeklē pa visurieni kas var aizdot jo nav tā kā pilsētā - pusi kaimiņus nepazīsti un tie kas varētu aizdot parast ir tālu otrā pilsētas galā! Pie tam kam tev pilsētā ķerru? :D :D :D es teiktu ka dzīve laukos ir labāka, citi teiks ka pilsētā ir vairāk veikali un vietas kur izklaidēties, bet iepirkties un izklaidēties tev neviens neliedz pilsētā pa piektdienas vakariem, sestdienām un svētdienām, darbadienās ir jāstrādā. pie tam laukos tev neviens nepiesiesies ja tu staigāsi tikai šortos (zēni) vai peldkostīmā (meitenes), protams vasarā! :D un arī ugunskuru var uztaisīt bez īpašām problēmām nemeklējot kautkādu speciālu vietu 3000km attālumā! :D :D un pie viena pēc kārtīgas iztusēšanās var arī tur pat atlūzt pie ugunskura un no rīta pamosties kā normāls cilvēks nevis policijas iecirknī! :D pie tam ar visām mantām pamodīsies un nekas nebūs pazudis! :) laukos ir skaista dzīve! :) esmu priecīgs par to cik skaisti ir latvijas lauki! :)

Man neliekas, es tagad esmu laukos. :)  Nesūdzos.
Tā ir ļoti plaša tēma. Un to var skatīt no dažādiem aspektiem. Izskatīsim dažus.
1. Cilvēkus var iedalīt 2 pamatgrupās - kam patīk dzīvot pilsētā, kuriem nepieciešams pilsētas ritms, burzmas, sejas, skaņas utml.. Ir cilvēki, kurus vienkārši neizdabūt no laukiem. (Ir msitiskā kategorija, kam sūdīgi visur, bet to mēs šoreiz neizskatam :) )
2. Var atbildēt vienā teikumā - ir, kam laukos labi, ir, kam laukos slikti. Tas atkarīgs no cilvēka uzņēmības, nez, kā nosaukt...oki - "dzīves filosofijas", no viņa prasmes sakārtot lietas sevī un ap sevi.
3. Lauki ir ļoti plašs jēdziens. Piemēram - kā attīstīta infrastruktūra, cik tālu no pilsētas. Cik īpašumā ir zemes platība. Īpaši tas ir svarīgi, ja ir ģimene un ģimenē mazi (bērnudārza, skolas vecuma) bērni. Ja ir vēlme nākotnē bērnā  redzēt izglītotu, intelektuāli attīstītu cilvēku, tad tas var būt sarežģīti, ja tuvākā skola ir padsmit kilometrus pa dubļainu meža ceļu un tā ir pamatskola   .
Līdz ar ko viennozīmīgi atbildēt par citu cilvēku dzīves kvalitāti laukos nevar.

nav ne vainas mierigak nekaa pilseta ir...

visumā mierīgāka, bet mājās darāma vairāk.

laukos nav to trokšņu kas ir kaut kādās pilsētās utt.
viens stulbums ir tas, ka viņos sūdīgi pie interneta tikt, jo nav kaut kādi wifi un visi pārējie, tādā ziņā lauki ir garām, bet savādāk  

...bļāviens, tik gari rakstīju, bet viss teksts pazuda...  

īsumā- smagi, bet veselīgi, dodu priekšroku pilsētai.

Būtībā, ja cilvēks no darba nebaidās, tad šobrīd uzskatu, ka tomēr laukos ir daudz labāk, nekā pilsētā.. Protams, daudz ir atkarīgs arī no tā, cik dziļos laukos..

Daudz labāka un skaistāka nekā pilsētā, jo tagad mūsu laikos ir ļoti vienkārši dzīvot laukos. Nav jāuztraucas ko ēst un kas ārā notiek, jo visur apkārt ir brīvība.

piekrītu DrDestroy teiktajam.
nemācēšu teikt, jo ciemos pie radiem neesmu bijis pāris gadus.

ja aizraujās ar grādīgajiem tad nav dzīves, bet tādi arī pilsētā tāpat pazustu. pārējiem smagā darbā, bet toties zini ko ēd, un kā nav jāpārtiek no E vielām.

Es agrāk dzīvoju laukos, tur joprojām ir arī manas vecmāmiņas, vectētiņu un protams arī draugi. īstenībā ir diezgan daudz jāstrādā, it īpaši pavasarī vasarā un rudenī. Ja ir lopiņi, tad jārēķinās, ka būs agri jāceļas un jābaro, jāslauc katru dienu. To nedrīkst izlaist. Tāpēc, ja nav kas tevi aizvieto, ir grūti aizbraukt kaut kur ilgāk projām, lai neteiktu- neiespējami. Zinu, ka es personīgi tā nevarētu. Daudz kas ir atkarīgs no saimniecības lieluma. Protams, forši, ka tu mierīgi ej savās ikdienas gaitās, neviens tev īpaši neuzbāžas, tu esi fiziski nodarbināts, nevis caurām dienām tupi ofisā... Un tad vēl tas prieks par kādu uzaudzēto gardumiņu, vai par izārstēto ruksīti, kas izaudzis pavisam apaļīgs un ņiprs.
Jaunieši var dauzīties apkārt kur vien grib. Zinu, ka mūs bērnībā neviens nepieskatīja. Kā agrā rītā aizgājām, tā vēlu vakarā atnācām, atskaitot tās dienas, kad mums lika ko darīt. Kad paaugāmies lielāki, pārcēlāmies uz pilsētu. Tie draugi, kas palika, sāka daudz lietot alkoholu. Un īstenībā diezgan daudzi ir nodzērušies... Tā ir nepatīkamā puse, kas būtu jāizskauž.
Jāsaka, ka jauniešu daudzums laukos sarūk. Visi raujās uz pilsētām. Lauku skoliņās mācās arvien mazāk bērnu, jo tas taču "nav prestiži"...
Par laukiem var runāt ilgi un dikti, taču lai saprastu to būtību, tur ir kādu laiku jāpadzīvo. Es zinu, ka spēju tur tikai paviesoties. Varbūt vienīgi vecumdienās varētu dzīvot laukos.