kāda jums bijusi neveiksmīgākā iepazīšanās?

Šiti bezpriģela gadījumu neņem vērā, bildes nesūta tikai prostitūtas un nesmukās ar kompleksiem un nopratina tikai "vīrēķās sievietes"-priekšnieces tips. Vienvārdsakot neseksuālās uz kurām nestāv "D

Viskrutāk man ir sanācis, kad es sūdzējoties saitos "Скачать игры бесплатно" par bloķēšanu un es bij atstājos savu tel., numuru uz kuru man uzvanija sieviete uz 35-40ls no mana apvidus, ka ķipa jau gaidod mani ziemassvētkos pie sevis! Bet es taču neko nezinu, kas viņa ir! Un kādi ziemasvētki! Acīmredzot kāds gudrinieks bija ar manu nr., paspēlējies    Bet viņa pēc bazara bija super   Tā arī nesaņēmu drosmi aizbraukt, lai gan vajadzēja :D

jā, man arī bija līdzīgi   es biju iedzerusi un man bija tāda sajūta it kā es visiem patiku (man tā ir vienmēr kad iedzeru   ), un es piegāju ar mērķi iepazīties pie puiša ar karaļa sejas izteiksmi un sāku viņam kaut ko teikt, bet tas atbildēja vēsi un skatījās uz mani kā uz pajoliņu    man nācās aiziet, lai vēl tālāk nezaudētu pašcieņu, brrr  

neņem pierē - ne piermā, ne pēdējā.
sludinājumi ir pēdējais "salmiņš".

Mani neviens nav tā pasūtījis, ka es to atcerētos, taču neveiksmīgas iepazīšanās ir bijušas gan... :D Kaut kādā veidā virtuāli sapazinos ar vienu puisi (iespējams, ka tas bija ar raidījuma SEMS starpniecību). Tā bija vasara. Vasaras es agrāk pavadīju laukos. Šis čalis ļoti vēlējās ar mani satikties, tāpēc viņš speciāli brauca uz manu pilsētu un pēc tam no pilsētas uz maniem laukiem ar autobusu. Es viņu sagaidīju kopā ar savu māsīcu... Un kad viņš izkāpa no autobusa, abas bijām šokā! :D Viņš bija ļoti īss, sasvīdis... Un vispār... Viņš mums neiepatikās... Viņš sākumā centās kaut kā man pieskarties, apskaut, taču... eee... pēc tam laikam saprta, ka nav vērts. Mēs pat īsti nemēģinājām iedziļināties kaut kādā sarunā. Māsīca piedāvāja iet mājās, taču man sirdsapziņa neļāva puisi atstāt pavisam vienu svešā vietā, kur pie tam uzdarbojas vietējie "bandīti", kas nemīl svešiniekus. Mums tikai  pusotra stunda bija jāgaida līdz nākamajam autobusam, lai viņš varētu tikt atpakaļ, taču tajā dienā kā par nelaimi to reisu atcēla un mums kopā bija jāpavada  trīs stundas! Ja es būtu bijusi viena pati kopā ar viņu, tad droši vien no garlaicības būtu nomirusi. Lieki teikt, ka ar viņu vairs nekad netikāmies.

Viņa pareizi darīja, ka uzzvanīja - kas tā par ampelēšanos - rakstīt kaut ko! Tieši tā!  -JĀRUNĀ! Pats vainīgs -mēgini atradināties no čakstināšanās caur burtspiežamo plakandēli, tas samazina negatīva rezultāta varbūtību.
Protams, ka bijis. Aizbraucu uz randiņu, nosēdēju veselu mūžibu, tā arī neatvilkās. Pēc tam atvainojās - mēs esot par maz iepazinuši viens otru sarakstē!   Jooopcikiņ!
p.s. nākamreiz , pirms sūtīt tel.numuru, apsēdies jogas pozā, iemeditējies vai vienkārši iešaņauc heroiīnu, ja tāds stresains kļūsti no sarunas ar sievieti.