kāds var ātri un īsi izstāstīt par tennisa noteikumiem..( vairāk par servēm... un kā skaita punktus)

Skaties Avots: nevaru te iekopēt PDF un HTML
http://209.85.129.132/search?q=cache:5psM7qLzX8EJ:www.tennislatvia.lv/post/file/1496371491.pdf+tenisa+spēles+noteikumi&cd=1&hl=lv&ct=clnk&gl=lv&lr=lang_en|lang_lv|lang_ru

STF TENISA NOTEIKUMI 2005
SATURS
Priekšvārds 3
1. Laukums 4
2. Pastāvīgais laukuma aprīkojums 5
3. Bumba 5
4. Rakete 6
5. Punktu skaitīšana geimā 6
6. Punktu skaitīšana setā 7
7. Punktu skaitīšana spēlē  7
8. Servētājs un serves sa ēmējs  8
9. Izvēles beigas un serve 8
10.Laukuma pušu mai a 8
11.Bumba spēlē  8
12.Bumbas pieskaršanā līnijai 8
13.Pieskaršanās laukuma pastāvīgajam aprīkojumam  8
14.Serves kārtība  9
15.Serves sa emšanas kārtība dubultspēlēs 9
16.Serve 9
17.Servēšana 9
18.Kājkļūda 9
19.Serves kļūda 10
20.Otrā serve 10
21.Kad servēt un saņemt servi 10
22.Atkārtotā serve 10
23.Pārspēlēšana  11
24.Spēlētājs zaudē punktu 11
25.Pareizi atsista bumba 12
26.Traucēkļi 13
27.Kļūdu labošana  13
28.Laukuma oficiālās personas 14
29.Nepārtraukta spēle 14
30.Trenera iejaukšanās spēlē15
31.Pielikums Nr.1 16
32.Pielikums Nr.2 17

5. PUNKTU SKAITĪŠANA GEIMĀ.
a) Standarta spēle.
Standarta spēlē servētāja punktus nosauc pirmos, sekojoši:
Punktu nav -“nulle”
Pirmais punkts -“piecpadsmit”
Otrais punkts -“trīsdesmit”
Trešais punkts -“četrdesmit”
Ceturtais punkts -“geims”
Iz ēmums ir situācija, kad abi spēlētāji/komandas ir guvušas katra pa trim punktiem, šajā gadījumā rezultāts ir “vienādi”. Pēc “vienādi” tiek skaitīts “vairāk” spēlētājam/komandai kura ir vinnējusi nākamo punktu. Tas spēlētājs/komanda, kura vinnē divus punktus pēc kārtas ir vinnējusi geimu. Ja otro punktu iegūst otrs spēlētājs/komanda, rezultāts atkal ir “vienādi”. Geimu vinnē tas spēlētājs/komanda, kura pēc rezultāta “vienādi” vinnē divus punktus pēc kārtas.
b) Taibreika geims.
Taibreika laikā punkti tiek skaitīti “nulle”, “viens”, “divi”, “trīs” utt. Spēlētājs/komanda, kuršvinnē 7 punktus, ar vismaz divu punktu pārsvaru, vinnē geimu un setu. Taibreiks turpinās tik ilgi, cik ir nepieciešams, lai kāda no pusēm iegūtu šādu pārsvaru. Spēlētājs, kuram ir kārta servēt, servē pirmo punktu taibreikā. Nākošos divus punktus servē pretinieks (dubultspēlēs servē tas pretējās komandas spēlētājs, kuram ir kārta servēt). Pēc tam katrs spēlētājs/komanda servēs divus punktus pēc kārtas (dubultspēlēs servju rotācijas kārtībai katras komandas iekšienē ir jābūt tādai pašai kā seta laikā). Spēlētājs/komanda, kura servēja pirmajā taibreikā, nākošā seta pirmajā geimā būs serves sa ēmēja.
Papildus metodes punktu skaitīšanai, kas at autas spēlēs atrodamas Pielikumā Nr. 1.
6. PUNKTU SKAITĪŠANA SETĀ.
Ir iespējamas dažādas punktu skaitīšanas metodes setā. Divas galvenās ir “vairāk/mazāk” sets un “taibreika” sets. Var izmantot jebkuru no šīm metodēm, taču konkrētajā turnīrā izmantojamā metode ir jāpazi o pirms tā sākuma. Ja tiek izmantota “taibreika seta” metode, ir jāpazi o arī tas, vai spē u pēdējais sets tiek izspēlēts kā “vairāk/mazāk sets” vai kā “taibreika sets”.
a) “Vairāk/mazāk” sets.
Pirmais spēlētājs/komanda kura vinnē sešus geimus ar vismaz divu geimu pārsvaru, vinnē arī setu. Ja nepieciešams, sets turpinās tik ilgi, kamēr kāda no pusēm ir ieguvusi šādu pārsvaru.
b) “Taibreika” sets.
Spēlētājs/komanda, kura vinnē sešus geimus ar vismaz divu geimu pārsvaru, vinnē arī setu. Ja rezultāts ir pa seši geimi katram, tiek spēlēts taibreiks. Papildus metodes punktu skaitīšanai, kas at autas spēlēs, ir atrodamas Pielikumā Nr. 1.
7. PUNKTU SKAITĪŠANA SPĒLĒ.
Triju setu spēle (lai spēle skaitītos vinnēta, spēlētājam/komandai ir jāvinnē vismaz divi seti)
vai piecu setu spēle (lai spēle skaitītos vinnēta, spēlētājam/komandai ir jāvinnē vismaz trīs seti). Papildus metodes punktu skaitīšanai, kas at autas spēlēs, ir Pielikumā Nr. 1.
8. SERVĒTĀJS UN SERVES SA ĒMĒJS.
Spēlētāji/komandas atrodas pretējās tīkla pusēs. Servētājs ir tas, kurš ievada bumbu spēlē. Sa ēmējs ir tas, kurš sa em pretspēlētāja servi.
9. IZVĒLES BEIGAS UN SERVE.
Servētājs un serves sa ēmējs tiek noteikti izlozes kārtībā pirms iesildīšanās. Spēlētājam/komandai, kura vinnē izlozē ir tiesības izvēlēties:
a) servēt vai sa emt servi spēles pirmajā geimā. Pretinieks(- i), savukārt var izvēlēties laukuma pusi, kurā uzsākt spēli; vai
b) laukuma pusi, kurā uzsākt spēli. Pretinieks(- i), savukārt, var izvēlēties servēt vai sa emt servi; vai
c) aut pretiniekam(-iem) izdarīt vienu no iepriekšējām izvēlēm.
14. SERVES KĀRTĪBA.
Katra standarta geima beigās, serves sa ēmējs k ūst par servētāju, savukārt servētājs k ūst par serves sa ēmēju nākamajā geimā. Dubultspēlēs komanda katra seta pirmajā geimā izlemj, kurš tās spēlētājs sāks servēt. Otrā geima sākuma arī pretinieku komanda izvēlas, kurš spēlētājs sāks servēt. Trešajā geimā servē pirmā geima servētāja partneris, savukārt ceturtajā – otrā geima servētāja partneris. Šāda servēšanas kārtība saglabājas līdz seta beigām.
15. SERVES SA EMŠANAS KĀRTĪBA DUBULTSPĒLĒS.
Serves sa ēmēja komanda seta pirmajā geimā izlemj, kurš no spēlētājiem sa ems servi pirmajā punktā. Pirms otrā geima sākuma pretinieku komandai ir jāizvēlas, kurš no spēlētājiem sa ems pirmo punktu. Otro punktu geimā sa em pirmā punkta sa ēmēja partneris. Šāda serves pie emšanas kārtība saglabājas līdz seta beigām. Pēc tam, kad serves sa ēmējs ir atsitis servi, arī otrs komandas spēlētājs drīkst sist pa bumbu.
24. SPĒLĒTĀJS ZAUDĒ PUNKTU.
Punkts ir zaudēts, ja
a) serve ir k ūdaina divas reizes pēc kārtas;
b) spēlētājs neatsit bumbu pirms tā divreiz pēc kārtas atsitas pret zemi;
c) spēlētājs atsit bumbu tā, ka tā atsitas pret zemi vai pret kādu priekšmetu ārpus spēles laukuma;
d) spēlētājs atsit bumbu, pirms tā skar zemi, un trāpa laukuma pastāvīgajam aprīkojumam;
e) spēles laikā spēlētājs tīšām nes vai no er bumbu ar raketi, vai tīšām pieskaras bumbai ar raketei vairāk kā vienu reizi;
f) punkta izspēles laikā spēlētājs, vi a rakete (vienalga tā ir spēlētāja rokās vai nē) vai drēbes pieskaras tīklam, tā balstam, stutei, auklai vai metāla stieplei, siksnai vai bantei vai pretinieka laukumam;
g) spēlētājs iesit pa bumbu pirms tā pārlidojusi pār tīklu;
h) bumba pieskaras spēlētājam vai vi a drēbēm, bet ne raketei;
i) bumba pieskaras raketei, kad spēlētājs to netur;
j) spēles laikā spēlētājs tīšuprāt un būtiski maina raketes veidolu;
k) dubultspēlēs abi spēlētāji pieskaras bumbai, to atsitot

PIELIKUMS Nr.1
ALTERNATĪVĀS PUNKTU SKAITĪŠANAS METODES PUNKTU SKAITĪŠANA GEIMĀ
Izš irošais punkts bez “vairāk/mazāk” Šāda alternatīva punktu skaitīšanas metode var tikt pielietota.
Standarta spēlē servētāja punktus nosauc pirmos, sekojoši:
Punktu nav -“nulle”
Pirmais punkts -“piecpadsmit”
Otrais punkts -“trīsdesmit”
Trešais punkts -“četrdesmit”
Ceturtais punkts -“geims”
Ja abi spēlētāji/komandas ir ieguvuši katrs pa 3 punktiem, rezultāts ir “vienādi” un ir jāizspēlē izš irošais punkts. Serves sa ēmējs izvēlas laukuma pusi, no kuras sa emt servi– labo vai kreiso.
Dubultspēlēs serves sa ēmēja komanda izš irošajā punktā laukuma puses serves sa emšanai nedrīkst mainīt.
Spēlētājs/komanda, kas vinnē izš irošo punktu, ir vinnējusi geimu. Jauktajās dubultspēlēs, izš irošajā punktā serves sa ēmējam un servētājam ir jābūt viena dzimuma.
PUNKTU SKAITĪŠANA SETĀ
1.“ĪSIE SETI”
Spēlētājs/komanda, kurš uzvar 4 geimos ar vismaz divu geimu pārsvaru ir vinnējis setu. Ja rezultāts ir 4 geimi pret 4, tiek izspēlēts taibreiks.
2.SPĒLES IZŠ IROŠAIS TAIBREIKS (7 PUNKTI)
Ja trīs vai piecu setu spēlē rezultāts ir 1 sets pret 1 vai 2 seti pret 2, tiek izspēlēts taibreiks. Šis taibreiks aizvieto izš irošo pēdējo setu.
Spēlētājs/komanda, kura vinnē 7 punktus ar vismaz divu punktu pārsvaru, ir vinnējusi taibreiku un arī visu spēli.
3.SPĒLES IZŠ IROŠAIS TAIBREIKS (10 PUNKTI)
Ja trīs vai piecu setu spēlē rezultāts ir 1 sets pret 1 vai 2 seti pret 2, tiek izspēlēts taibreiks. Šis taibreiks aizvieto izš irošo pēdējo setu.
Spēlētājs/komanda, kura vinnē 10 punktus ar vismaz 2 punktu pārsvaru, ir vinnējusi taibreiku un arī visu spēli.
Piezīme: Aizvietojot spēles pēdējo setu ar taibreiku:
•Tiek saglabāta parastā servēšanas kārtība (noteikumi Nr.5 un Nr.14);
•Dubultspēlēs, servēšanas un serves sa emšanas kārtība komandā var tikt mainīta, tāpat kā katra seta sākumā (noteikumi Nr.5 un Nr.14)
•Pirms izš irošās spēles taibreikā jāievēro 120 sekunžu ilgs seta pārtraukums;
•Pirms spēles izš irošā taibreika nedrīkst mainīt bumbas, pat ja tas jau ir bijis jāizdara iepriekš.

pirmais spēlētājs servē līdz viens no spēlētājiem uzvar servi, lai to izdarītu nepieciešams savākt 40 punktus (skaita 15+15+10), ja sanāk ničs laikam pie 30 punktiem un tad spēlē līdz uzvar divas izspēles pēc kārtas...
Nu man šķiet ka kkā tā bija īsti gan pārliecināts neesmu :D

ne 40 - 40 un vēl 1 bumbu un starpībai jābūt 2. ja 40:40, skaita  vairāk vai mazāk (tam, kurš servē) un pie vairāk gūstot punktu spēle vinnēta, pie mazāk, zaudējot, zaudēta.
6 spēles setā, senāk vaidzēja 2 (.)-tu starpību. spēlē 3 setusa vai 5. lai vinnētu partiju, jāvinnē 2 seti no 3 vai 3 no 5.

servee kameer apniik maajaas