kāpēc tā neveicas...????

Bija laiki, kad par šiem domino kauliņiem stresoju ārprātā, likās tas nekad nebeigsies...un nebeidzas jau ar, jo tā ir dzīve. Tiklīdz mainīju domas par dzīves jēgu, viss mainījās. Tagad uzdevumus uztveru kā klasi pēc klases, ceļā pēc diploma. Kas tas ir par ceļu? Ceļš uz garīgo pilnību. Caur sāpēm mēs garīgi attīstamies un tas ir mūsu šīs dzīves mērķis.

kas ta sirsniņai atgadijies???     njā,tas kā likums-bet nebēdā,šie sūdi aizmirsīsies kad atnāks nākamie :))

suudi kraajas chupinjaa, tas man jaus en skaidrs miiljaa, bet nu peectam seko atvieglojuma sajuta visbiezhaak ;DDD

Jaa gadas taa saucas melnaa josla un kad vinja beidzot ir garam,sakas mieriga dzive lidz nakoshai reizei.

Gadās. Bet es nekad nepadodos, jo es tak nezinu aiz kura stūra mani atkal laime gaida. :]

Ir tāda melnā strīpa,citreiz garāku,citreiz īsāku laiku.

Jā, tikai uz otru pusi, man veicas.

Man taa vel nesen bija, tachu nenokar degunu, peec lietus vienmeer saule spiid.Nevar buut dziivee tikai kritumi, pienaaks arii paceelumam laiks :)

Gan jau būs labiii... Galvenais nenokart degunu... Nāks ari veiksmes periods un visas neveiksmes aizmirsīsies... :)

ja nebutu nevaikshmu mees nespeetu noverteet to labo!

Gadās, bet ne bieži.Mēs nedzīvojam šodienai,bet nākamreiz paveiksies.Ļoti labi pateikusi  agneseTev.

Nelaime nenāk viena, taču pēc tam nāk baltā josla.

gadās , bet cenšoties var tikt pāri:)) vajag gribasspēku:))