ka lai no šīs situacijas izkļūst?

Šodien aizgāju līdz dārzam nostājos aiz siltumnīcas lai svaigā gaisā nolaistu hidrospiedienu, nu un , protams, pie viena pasākuma, TĀ KĀ NEVIENA TUVUMĀ NAV, pilnai labsajūtai nolēmu atgāzoties -  Kā rāvu, tā dzirdu aiz muguras pie auss kautrīgs : "Labdien! Tu uz pilsētu šodien nebrauksi!? "  
Kaimiņtantuks bija redzējis mani aizejam, aizvilkās lai uzdotu šo vitāli svarīgo jautājumu...
Kas dabisks, tas nav pretīgs (iestāsti to viņai)  -dabūja, var teikt, neirotoksisko tieši profilā... Stulbi, bet ko sadarīsi - poffigs. Jo ar to jau dzīve nebeidzas.  Tagad vedīšu viņu uz pilsētu!  
Vienreiz, kad bija seksiņš trijatā... ai, labi, to citreiz (joks) ! Pietiks ar vienu  

Kad pasaku kaut ko nevietā,
kad jāuzstājas publikas priekšā,
kad redzu, ka otram slikti, bet nevaru palīdzēt...

Kam gan nav gadījies?:), bet mācība ir - Nestreb karstu!!:)

ja tā tiešām ir nelaime.. tad nē. bet reizēm jau vnk nāk smiekli, ka kāds paklūp vai kkā tā.. ja nomirst mājdzīvnieks vai vecmāmiņa, par tādām nelaimēm gan nesmejas.

un droši, ka var smieties par to, ka bijušais džeks, kurš ir tevi piekrāpis, ir iekritis un viņa meitene ir palikusi stāvoklī (no kā viņš principā ļoti baidījās, par to var smieties, jo viņš to ir pelnījis)

Nu protams! Tas ir kā sapņa projekcija dzīvē! Man tā ir diezgan bieži, bet pēdējā laikā kkur pazudusi šī sajūta, droši vien pārslodze vainīga.

Domāju , ka var...bet jābūt abpusējai vēlmei saglābt attiecības. Es jau morāli būtu piebeigusi viņu, viņš atpakaļ nedomāju, ka prasītos, bet ja nu tomēr...ziniet, mēs viens otru nesatiekam kā baltas lapas...laikam dzīvē jāpārdzīvo dažādas gradācijas un jāspēj arī piedot... Bet tas no katra stāsta izriet individuāli...Mēs taču nezinam iemeslus šai nodevībai? Bet ja nezinam abu pušu viedokli par notikušo, atbildi korektu nekad nespēsim sniegt.