kapēc nav vnk pateikšana acīs, bet gan viss notiek izdarību līmenī?

Tas nozīmē to, ka tur vairs nav nekā.. Jo parasti, ja cilvēks ir svarīgs, tad pasaka uzreiz skaidri, nevis k-kā aplinkus ar mājieniem..

ko tur muti dzesēt, bāc pa mūli un gar zemi.

nu tāda ir tā cilvēka daba
un darbi ir daudz iedarbīgāki nekā vārdi  

Es nez.. karsts ārā, vārdiem trūkst spēki. Tur tak vēl jādomā, kā, ko .. ehh, besītis. Jāiet pēc arbūza.

tāpēc,ka runāšana nav vienīgais saziņas paveids,ir vēl daži:žestu valoda,ķermeņa valoda,gan jau vēl ir kāds, tik nenāk pašlaik prātā
un ir labi,ka tos saprot,tad tiešām nevajag muti dzesēt un var izvairīties no nepatikšanām
un no sajūtām nāk mūsu rīcība,nu nemīlināsies neviens gar netīkamu objektu

Redz,tev vienkāršāk pateikt,bet otram varbūt uzzīmēt,trešam nožestikulēt ar visiem šiem saziņas veidiem ir   jārēķinās kontaktējoties ar cilvēkiem

ja jāsaka ar vārdiem, tas nozīmē, ka nesaprot/nejūt otru cilvēku un vārdu apmaiņa parasti beidzas ar strīdēšanos... izdarību un mājienu līmenī tomēr viss mierīgāk notiek.