kapec mes esam ar kadu kopa ja zinam ka nav istais?

tāpēc ka patiesībā visi naivi cer ka tas ir īstais... vienkārši baidās domāt tik tālu kā nākotne tāpēc arī  tā runā .
Un arī daudziem vienkārši ir bail no vientulības... domā tā - labāk tā nek'nekā.
es gan uzskatu ka vajag vnm censties visu izrunāt un otru nemocīt, bet labāk skarbu patiesību pateikt!

bieži esam ar kādu kopā tāpat vien lai nebūtu vieni, lai apkārtējie neteiktu vecpuisis/meitene, lai nepadomātu ka nepareizi orientēts utt, varētu uzskaitīt līdz bezgalībai
ja esam kopā ar neīsto - atliek tikai sev uzdot šo jautājumu kāpēc un lai cik neveikla tā būtu vismaz sev to atbildēt, nevis citiem - jo par sevi melojot citiem vispirms mēs melojam sev un tikai tad otram cilvēkam
esot kopā ar ne-īsto atkal ir rungas otrs gals - savā ziņā cieņa pret otra jūtām vai arī slinkums mainīt situāciju - un varbūt tas arī ir iemesls kapēc nemeklējam savu īsto

lai nejustos vientulji. iistie pashi ienaak dziivee, kad ir iistais briidis, bet liidz tam jau arii kaut kaa jaadziivo :)

lai atrast isto vajag satikt neistos un falsos!

a huli es mežāaa dzīvoju aaa?

Nup... tā tas vienkārši ir...! Tāda jau ir tā kopā dzīvošana... :)

Vai tad Tu tiešām esi tik naiva un ceri sev atrast tik ideālu otro pusīti, ka Tev ar to nebūs nekādu domstarpību...??? :D

Jā... daudzi saka, ka nav pārliecināti (un paspiežu tiem roku par drosmi to atdzīt) Bet tie tomēr dzīvo kopā... tātad tai otrai pusei nemaz nav tik slikti, ja tā pašti tos nepamet... un te neviens netiek maldināts... Jo māksla ir sadzīvot vienam ar otru, pieņemt to kāds tas ir... nevis katru nesaskaņu darīt par traģēdiju un egoistiski tik savas vajadzības un vēlmes uzstādīt par visu... un visu mūžu dzīvot vienam un meklēt idealo kad tas atnāks... -Tas neatnāks...!!! Vienkārši Tava domāšana mainīsies, varbūt kādreiz bik pieaugsi...! ;)

cilvēki mēdz lietderīgi izmantot doto laiku, kamēr gaida savu īsto, izmanto - izbauda - izmēģina - to ko dzīve piespēlējusi pa ceļam!
vai tad ar kādu kopā nav daudz patīkamāk..nekā vietulībā izmisīgi censties ieraudzīt kur tad ir tas īstais un vienīgais cilvēks! tā saspringti meklējot to savu īsto - nemaz jau viņš tā neatradīsies. . .

Kadam varbut tas ir plaksteris, kads varbut mil, bet nezin vai ir istais, kads vienkarsi nevelas but viens un ir ar kadu kopa, kads vienkarsi, lai BUTU...

un iisto nav jamekle - vins pats atnaks :)

pieradumam liels speks....vientuliba mus visus baida

būtībā daudzi jau pateica kāpēc, lai nepaliktu viens/a... jo gribās blakus patstāvīgu cilvēku ar ko parunāties, kurš apskautu un ne tikai... kā arī... kā tad atradīsi īsto, pareizo, ja meklējot nekļūdīsies? jo ne jau uzreiz tā arī atrodas...

iespējams vēl kāds iemesls, piemēram, pieķeršanās... kaut kāda atkarība (zināmā mērā) vai arī vienkārši tā ir izdevīgāk vai labāk... bet varbūt vienkāršāk...

to jau neviens nezin ka tur viss izvertisies!!varbut tad kad iepazis labak otru cilveku tad kaut kas mainisies!!??

Tāpēc ka cilvēkus motivē bailes... Šajā gadījumā bailes palikt vieniem... Ja tu bēdz no lietām kuras tu negribi, tu nevienmēr nonāc pie lietām kuras tu gribi...

vnk egoisms...cilveeks vienmeer dariis visu taa lai vinjam pasham labaak...

vientuliba ir liels ragains briesmonis no kura daudzi baidas.. un ir cilveki kuriem vajag ja ne milestibu ta vismaz otru cilveku lai turetos raamjos

taa ir viena lieta no dziives.......... mees kluudaamies un maacaamies no taam kluudaaam......... nevajag mekleet tas iistais pats atnaak.....un citreiz taa laime ir pavisam tuvu...bet tu pats to nemaz nenojaut............

p.s. nju taada ir taa dziivo cilveeku dziiviite,suura gruuta... un tai pat laikaaa patiikama un neaizmirstama....

taapeec, ka iistaa nav un vienam buut negribas.
tikai zheel, ka taadaa veidaa var veelaak, promejot, nodariit tam otram paari, jo vinjsh ir pieradis un varbuut paaraak daudz sacereejies...

a kas tev patiik guleet vienai

Bailes palikt vienam, pieķeršanās, pieradums, arī neticēšana mīlestībai...