kapeec to cik kaads tev ir svariigs, tu saproti tikkai tad kad to zaudee..?:(

Njāa... sāpīga atziņa. Vispār tā notiek. Tāda ir cilvēka daba- vispirms domāt un tad darīt, apzināti pazaudēt un tad censties atgūt. Tā mēs mācāmies dzīvot.

taapee, ka tad kad vinjsh ir pie mums, mees pie taa pierodam, un pienjemam par pashsaprotamu, nepieljaujot domu, ka kaadreiz var gadiities vinju zaudeet.

Jo tev nav viņa -un tu jūti vinja trukumu un tukšumu tajā vietākuru viņš aizpildija!

Cilveeki ir stulbi!

jo taada ir dziive.
thats allways like that.

pieradums dara savu..un ja padzivo bez ta kadu laiku tad juuti ka vari ari bez taa

Mēs pierodam pie tā, ka otrs cilvēks mums ir blakus un uzskatam, ka tā būs vienmēr, nepadomājot, ka jebkura diena var būt pēdējā, kad viņš mums ir...

nu tā tas ir...