kas tad liek atgriezsties?

Šķiet, tā ir ilūzija, ka visu var sākt no jauna. Tāpat kā atgriezties mājās pēc gara, gara ceļojuma-tevi pabaro un sasilda, lai tu atkal varētu iet.

visas vēstures notikumi  cikliski ar laiku atkārtojas.

Kāds atgriežas, kāds neatgriežas... kā pagadās un domāju, te vietā arī senais teiciens: "Pasaule maziņa..."  
Un beigu beigās jebkurai dzīvai radībiņai vairāk vai mazāk ir vēlme atgriezties, kur bija labi.. kaut mazdrusciņ..

ir cilvēki, kas atgriežas, un ir cilvēki, lietas un notikumi, kas nekad vairs neatgriezīsies......

Cikls
Viss iet pa apli, tā šķiet, tik detaļas, dzīves uztvere un visas citas figņas mainās...

Atgādina Lūkas Evaņģēliju par Pazudušo dēlu.
Tukšuma sajūta un vajadzība būt mīlētam (nedomājot to kā tikai sievietes, vīrieša modeli, bet plašāk - tēvu-dēlu, meitu, mātes...)
Tomēr ir arī skarbā realitāte - ir brīži uz neatgriešanos