kautrīgs puisis... jautājums vairāk meitenēm

Rīt ir sestdiena. Pieļauju, ka kojās būšu viena pati un neviens mani 8. martā neapsveiks. Tad kam par godu, lai es pucētos?!! :D

No sākuma bij' grūti..bieži vien izgāju gulēt blakus istabā un no rīta nemanot ielīdu atpakaļ gultā, lai nepana, ka esmu kur citur gulējusi!
vienu reizīti gan aizgulējos... kad jautāja kāpēc esmu gulējusi citā istabā nācās vien atzīties, ka viņa krākšana neļauj iemigt... =] ar to veiksmīgi tikām galā... neguļ uz vēdera :D ( guļot uz vēdera - zēģelēšana viņam padodas visai labi! )
tagad nelavos uz otru istabu =]

Vnk paņemt, pastaigāties, parunāties, izmet kādu komplimentu, liec šim nosarkt, tad vnk paņem sasildi un vnk sper ārā visu kas uz sirisņas ^^

Lai veicas* ;]]`

Necieš.. ja māk nekaunību izmantot savā labā un neiegūt ar tās izmantošanu ienaidniekus..
Vispār ir jāmāk arī būt kautrīgam.... tad, kad cilvēkam tas ir izdevīgi...:))
Mēs taču pirmkārt domājam par sevi:))

nju ne jau visas ir kautriigas..... :D

Es un kautrējos tu ko ?  

Tādas frāzītes sev aiz muguras vasarā uz ielas dzirdu gandrīz katru dienu, un protams dēļ sava vasarīgā apģērba Mani tracina tie aprobežotie vīrieši, kuri ieraugot dziļu dekoltē vai atkailinātas kājas, zaudē kontroli un sāk muļķīgi uzvesties pat sabiedriskās vietās. Man ir gadījies tā, ka daži pat skrien pie manis un izdomā visādus ieganstus, lai iepazītos, prasa telefona numuru utt. Nu parasti tie, kas tā dara, diez cik jēdzīgi neizskatās