ko Tu jūti kad pretējais dzimums tew ieslīd,paslīd zem apakšbiksēm???

Mežonīgi SARKANA.. rrrRrr

Sieviešu apakšbiksēs nevar paslēpties, bet vīriešu apakšbiksēs var noslīkt...

Grūti pateikt, nelietoju zeķubikses-nav man paredzēts , bet nu ja biezas, starpkāje nespīd cauri, tad jau var, bet nu ja plānas vējš paceļ svārkus, tad gan būs kauns

gan jau.. :D ir gadiijies.. :D
sexiigi.. :)*

Jā, mīļotā vīrieša skatiens vienmēr ir tāds, un bieži vien šādus skatienus vērstus uz sevi redzu arī vasarā uz ielas, sabiedriskajā transportā, bāros, klubos, veikalos u.c.

Var atrast gan vājus vīriešus, gan vājas sievietes! Fiziski nedrīks salīdzināts kurš spēcīgs kurš vajāks. Pat anatomiski esam atšķirīgi. Un kādas tad var vienādības zīmes!?

Protams ka Jūt.. redzot padauzu uz ielas ar miņukiem visi iesmīņā, ieraugot seju visi noviebjas.
Gaita, stāja, izskats, saulenes un zilums zem acs, šie visi ārējie faktori ietekmē pašu sievieti, bet ar spēcīgu pašpārliecinātību arī tādām tā lieta aiziet.

Esmu redzējis pār-pašpārliecinātas kuras staigā tā, ka neredz nemaz kur soli sper un tādām toč sejā ielaist nu lab vienkārši padeni pirms peļķes pielikt gribās. Un tad ir tās īgnās.. faktiski jau pēc grima kārtas un visas špakteles var iedalīt trīs kategorijās: nepārliecinātas (parasti bez špakteles), normālās (acis, lūpas un bik ap pumpu), padauzas un ēģiptes mūmijas.

He, lai kā arī negadās dzīvē, bet ticība ir vienīgais, kas mums paliek pēc visām tām huiņām...Ticība, ka rīt būs labāk;
ticība, ka nākamreiz nekļūdīšos...ticība, ka nākamreiz tsa būs pa "īstam"...
Un dēļ tās ticības jau mēs tikai pēc tam uzsākam jaunas attiecības...

Pasmaidītu un drāztu viņai smadzenes ilgi, jo ilgi -))

Nu tur ir tā, ka ne jau vienmēr tā pakaļ skriešana saistās ar uzmanības pievēršanu sev...
Ir arī tādas pakaļ skriešanas, kā piemēram ja no kāda esi šķīrusies/ ies, bet pēc tam gribi takā viņu atpakaļ, tad arī to varētu nosaukt par pakaļ skriešanu otram, jo tu par katru cenu izrādi viņam cik tu laba/s tomēr esi un tur runā savādāk, lai tik pievērstu uzmanību utt..
Runājot par jautājumu kā tādu, es piemēram par sevi varu teikt, ka tur jāskatās pēc situācijas, ja cilvēks ir tā vērts lai viņam tur skrietu pakaļ tad jā, to var darīt, bet ja tur tas otrs ir tāds, ka nav pat vērts censties, nu tad nē...

pašam īsti nav bijusi liela darīšana ar tām pakaļ skriešanām, jā ir bijis tā, ka man kāda skrien pakaļ, bet tad, kad jau man pašam ir cita uzradusies, pats neesmu no tiem skrējējiem, jo labi apzinos, ja jau nebija labi tad, tad arī otrā reizē nekas nemainīsies..