ko domājat par ekstrēmajiem mājdzīvniekiem?

Vai man tādā aura, bet man jebkurš dzīvnieks kļūst ekstrēms.    Domāju, varētu būt piedzōivojumi arī ar gliemezi.
Nu ko domāt... neko nedomāju - vairāk jādomā, kā aprūpē/īpašumā ir šie dzīvnieki. Dzīvnieks ir jājūt, jāsaprot, ir jābūt interesei, mīlestībai, jāiemācās vērot, jāmeklē daudz informācijas (ideālā variantā no reāliem, dzīviem, konkrētā zvēra jomā pieredzējušiem cilvēkiem) Bet idiotu papilnam visās jomās. Jauni līķi - gan cilvēku, gan dzīvnieku -arī. :(

Būtu jauki mājās turēt kādu tīģerēnu...

Grūti pateikt, ko domāju, jo nekas tāds nav man bijis.. Protams, būtu interesanti, ja pa pagalmu skraidītu mazs tīģerēns, bet tad jāaudzina no pupa un jāēd no vienas bļodas.. Bet tā kopumā ņemot, laikam nav gluži priekš manis..

Gribu žurku!
Sesks man arī patīk, bet žēl, ka radība pa mājām, nevis  dabā.
Tā nekas nav pretī pret ekstrēmajiem mājdzīvniekiem, bet sev draugu ar vienu no tiem negribētu

esmu par visādiem mājdzīvniekiem, tik jābūt atbilstošiem apstākļiem un iespējām, lai visi dzīvo mierā un laimīgi:)
redz, man seska ir. nu jau visu iedzīvi esmu pārkārtojusi un pielāgojusi šim te mūžīgajam racējam un čiepējam.
Sargāju pārtikas krājumus, citād nāksies lasīt rīsu paciņas pa istabas stūriem un tad vēl šamam nepatīk puķupodi, mēģinot izsūkt no paklāja trīs puķupodu saturu var ļoti labi apdomāt dzīvi utt.