ko jus domajiet par dzives rutinu?????

Cenšos no tās izbēgt, jo man ātri apnīk vienveidība - ik pēc laiciņa pamainu ieradumus, pamēģinu ko jaunu, katru dienu cenšos padarīt īpašu un nepieļauju, ka visas dienas ir līdzīgas viena otrai kā ūdens piles...

nē.... mani tāda rutīna vienkārš inesaista. es laikam sajuktu prātā. pat ja kaut kas manā dzīvē sāk atgādināt rutīnu, es kļūstu emocionāli nogurusi un daru visu, lai izrautos no šīs rutīnas. varbūt dažreiz pārāk pasteidzos, bet es to izturēt nevaru... ma nir vajadzīgs, lai mana dzīve būtu kā seriāls- krāsaina, katrā dienā- kaut kas jauns, bet ar vienu nosacījumu- BEZ ATKĀRTOJUMIEM.savādāk es dzīvot nemāku. varbūt kāds teiks- es vēl jauna un tas ir dabiski, bet šaubos, ka arī nākot vecumama manī šīs sajūtas manīsies. .. tāpēc mums jau ir dota dzīve, lai izbaudītu to visās krāsās =]

Uzskatu ka agri vai veelu taa iestaajas piem apm 20 gadu vecumaa kad katru dienu jaastraada jadara viens un tas pats... Lai gan arii Pirms tam skola utt.. viss ir diezgan vienveidiigi bet katrs ar to kka tiek galaaa...

man nav rutīnas - tiklīdz tā parādās pie apvāršņa, es daru visu iespējamo, lai tā man nepietuvotos :)

nedomaju bet daru wisu lai man tada nebutu..
nju man tas pats ka nekaa skolaa jabut nju gandri wienaa laikaaa....

vienu laiku biju atkariiga no rutiinas! Nepatika, kad nezinu, ko tagad dariit???

sava veida neliela rutina varbut ir iestajusies darba..kad katru ritu atnakot uz darbu es izdaru vienu un to pashu pirms saku kaut ko darit.. tapec,es censhos kaut ko pamainit...