ko tu nelaprāt atceries????

...taa kaartiigi smeejos pagaajushaa nedeeljaa. Ko tik skolaa nenaakas dzirdeet. :D
... pirms kaadaam divaam nedeeljaam izrunaajos. To sarunu laikam kaadu laiku neaizmirsiishu. :)
...es katru dienu smaidu. :)

Atceros, ka man pirms skolas nogrieza bizes, jo mamma domāja, ka tā būs mazāk problēmu ar maniem matiem. Toreiz modē bija sasoni. Uz skolu gāju izjuzdama sevi kā lielu meiteni, kuru sagaida daudz kas nezināms. Man nepatika doma par laika ilgo pavadīšanu klasē, gribējās vēl skriet pa pļavu. Ar neciešamām grūtībām staigāju kurpēm kājās. Gladiolas vilkās pa zemi, klase riebās, visādi īpatņi bija salasīti vienu viet . Cits bikls, cits nepamatoti lecīgs... Noskanēja pirmais zvans, manu roku satvēra ļoti skaists puisis, un viss manī norima. Šķita, ka nu mani ved vecākais brālis, turklāt visskaistākais, iznesīgākais un mana roka lielā paļāvībā dusēja viņa lielajā plaukstā... Diena pārvērtās, lepnums un pacilātība mani saviļņoja... Neko vairāk arī neatceros.

Principā neko neaizmirstu (nevelti bērnībā daudz biezpienu riju ) vismaz, ko tādu, kas runāts ar citiiem...
A priekš sevis jau vairs nav tik svarīgi, jo zaudētājs jau būšu tikai es pats :)

Pat pārāk labi atceros. Visspilgtāk uzreiz pamostoties, pēcāk pēc pāris mēnešiem vnk atmiņā uzplaiksnī sapņotais. Bieži vien izsapņotais piepildās dzīvē, tāpēc savā veidā varu notiekt kā rīkoties nākotnē situācijās, kuras jau esmu kkur redzējusi.

Gandriz.. Visu tusinhu vesture bij divas reizies kad filma ir pazudusi pat pirms tusina beigam..  
Vienreiz bij labi, ar draugiem gajam uz vienu klubu kur viens draugs bij spelejis ka didzejs un mes bijam vip saraksta, majas iedzeram pirms gajam uz tusu, aizgajam uz turieni, sasveicinajamies ar didzeju, dabujam bezmaksas dzeramos, sakam dejot un filma pazuda... No rita pamodamies majas, neviens nezinaja ka un kad mes te nokluvam, visi bij vel ierebushi un es ar saskrapetam rokam  

man pašai mincis Pičuks (kas pie mammas braucot vizinās līdzi uz laukiem peles un putniņus patrenkāt)
pie mammas patlaban divi minči - Persiks un Šerifs un skaista reksene Luna
bet ir bijuši sanbernāru meitene Lobea Lucianna (izklaidēja mūs 12 gadus), tad reksenis Džeks, kas patrāpījās ceļā mednieka sunim klaiņojot un nu jau aizsaulē tikai tamdēļ (jo mednieki savus klaiņojošos mīluļus nešauj, bet gan tos kas pamanījušies aizskriet līdzi)
tad bija reksene Lusija
no kaķīšiem Mīce (piklīda un dalījās ar mums mīlestībā 15 gadus), tad Melnītis, Punčuks un Runčuks, Čika, Pica un bija balti kaķīši - Puma, Princis
kā teikt pie mammas vienmēr ir bijis viens suns un vismaz divi vai trīs kaķi, kurus vakarā pirms gulētiešanas grūti sadalīt kurš pie kura gulēs

Jā,mēs parasti vilkām govīm ārā tos mietus,karoķe atbrīvojām govis no ķēdēm!Un vēl uz ceļa rakām bebrītes,pārlikām pāri plānus dēlīšus,uzbērām pa virsu smiltis un nemaz nevarēja pateikt ka tur ir bedre,un kas notiek ja tur pāri brauc tantiņa ar riteni un piena kannām varat iedomāties paši!

o jā! kā gan to var aizmirst! Atceros gan dziesmas pie kurām dejojām, sajūtas, kādas radās kopā esot, pasākumus uz kuriem gājām, to supersilto un mīļo acu skatienu,vārdu sakot visu to foršo, kas bija, bet vislabāk prātā palikušas tieši viņa smaržas... riktīgi feinas! :)

Bērnība :>

To kā vienreiz jāņos bija uztaisīts kvass, laikam man 5gadi bija un viņš laikam bija tajā kannā tā ilgi pastāvējis un jau palicis grādīgs.
A ko ta man tik to vien vajadzēja kā tikai ar krūzīti pasmelt un padzerties un cik ta man vajadzēja, jā jā bija labs, tikai nez kapēc pēc tam kaut kā nevarēju pa durvīm ieiet istabā, laikam šaurākas bija palikušas, kaut kā uz to stenderes pusi vairāk vilka...
Pēc tam ilgi vajadzēja mani aiz rokas vadāt pa ceļu šurpu, turpu lai tā sajēga kaut cik atgriežās..