medz atriebties? kapec ja vai kapec ne?

`jā.
tas ir jautri. nu reizēm
bet nu ja savādāk tad tie ir mani principi un man tie patīk.

Nē, es labāk pasaudzēju savus nervus un nodarbojos ar ko lietderīgāku :D

Jā, tas ir manā raksturā tur neko nevar darīt...esmu atriebīga...

nu jau kadu laiku esmu mierigs cilvecins..lidz mani atkal nenokaitinas..tas ir laika jautajums...

nee, nav izdeviigi. :D

jaa meedzu,jo esmu emocionaals cilveecinjsh un nespeeju aizmirst ja man ko netaa nodara,atriebjos. =/  

Jā, esmu ļaunatminīga un atriebīga, bet ar to nelepojos.

kad meedzu tad tas tiek plaanots.. un meklets ljoti ists bridis

neaiztiec suudus, ja tos aiztiksi veel vairaak saaks smirdeet

jeep, jo man tada daba

Jā bet ne uzreiz,es pēc laika kad kārtīgi esmu izdomājusi kur cilvēkam ir vājākā vieta.Vispār tas atkarīgs no pārinodarījuma,ja tas nav nekas īpašs es aizmirstu-piedodu,pa sīumiem es savu laiku netērēju.

nenodarbojos ar tadam lietam, dzive viss tapatas atrak vai velak atnaks atpakalj

Nekad.... Neuzskatu, ka ar atriebiibu var kko panaakt... Atriebjoties mees tikai paraadaam to, ka mums saapeeja un mees nevaram to paardziivot  

Es nekad ļaunu nepieminu---> pēc atriebības... ;DD
Atriebjos tikai tādās situācijās kad patiešām kads man kaut ko ļaunu ir nodarījis, jo neesmu atriebīga =] (angel)

Pārsvarā gadījumu neatriebjos, jo ir pieredzēts, ka viss ljaunais kaadaa briidii atspeeleejas pret pashu cilveeku.

Atriebties ir jāmāk. Un jā, mēdzu gan.

Atriebties ir zemiski, kļūdas meklēju iekš sevis

kā kuru reizi, skatoties vai man tas ir izdevīgi

nē, nepatīk glabāt sevī negatīvas emocijas.

nee nu jau vairs ne piedodu cilvekiem ta pat ka vini man
!

nu dod doks man kadu piemeru  

respektivi skatoties kada situacija

esmu izaudzis o tā wecuma-tas ir bērnišķīgi