naudas daudzumam nav nozīmes, būtiski ir tas, ko tā atrisina ?

Nu teikšu tā - ja būtu jādomā tikai pa naudu, tad cilvēki ātri nojūgtos
Itsevišķi ņemot vērā algu salidzinajumu ar cenām

Nu pirmkārt jau redz tu turies ja,bet citi ne.
te jau ir tas,ka tu izcelies uz kopējā fona, ka tev ir,bet citiem nav.
nu tas jau labi,ka tev,vnk redz tu uzreiz uz citiem skaties savādāk.
cilvēki domā līdzi ko un kā tērēt jo naudas viņiem ir tik cik ir un tas jau nav nekas nosodoš.
runājot par to latvieti ja,te domas dalās.
patiesībā latviets ir skaudīgs,vinām skauž,ka citam iet labāk un var ko vairāk atļauties.
kur tā lieta tavā gadijumā,redz tev ir ja daudz kā teikt attiecībā uz citiem,bet viņiem nav.
tā tad gribot negribot, bet tu esi pārāks par viņiem un te neparādās skaudība naudas dēļ,ka tev nav,bet jau nesaprašana kapēc tev ir un viņiem nav,tas arī tev visu laiku neliek mieru.

nu nez,vai tas apraksts atbilst jautājuma tematam,bet ja runājot par to daudzumu tad ir nozīme tam visam cik viņas ir un nav.
jo cilvēks kuram nav naudas jūtas nelaimīgs skatoties uz citiem,kuriem viņa ir.
jo ja runā par atrisināšanu,tad ar'isava daļa laimes no cilvēka kopējās laimes pieder naudai,gribi vai ne,bet tā ir.
jo bez naudas mēs uz šās zemes neesam nekas, lai vai maz,bet nauda mums ir vajadzīga.

Dzīvē vienmēr ir augšupejas un lejupslīdes. Ja vēlies visu laiku būt vairāk vai mazāk augšā, tad nodarbošanās ir jāpamaina, peļņas avoti jāpamaina attiecībā pret biznesa pasaules tendencēm.

Traks var palikt... viens no retajiem cilvēkiem, kas zin šķirbu starp saliktu pakārtotu un saliktu sakārtotu teikumu un tas ir cienīgi.
Un..
cik daudz tomēr Tevī cilvēciska... kā izrādās.
Mēģini ieslēgties vergu/latviskās domāšanas līmenī!? Vai vajag...  
p.s. iesaku nepārdzīvot par tiem, kam nospļauties pašiem uz sevi

Ja jāatbild tieši, konkrēti uz to būtiskāko jautājumu, tad, jā.

Patlaban mana nauda kontā pat trīsciparu skaitli nesasniedz, bet es esmu laimīga. Sēžu siltā istabā, pie sava kompja, blakus skaistai, lielai eglei, graužu savus mīļos Rafaello, ledusskapis pilns ar pārtiku, šorīt pamodos kopā ar mīļoto cilvēku un neko vairāk man šobrīd nevajag. Tie trīs vai četrciparu skaitļi kontā mani laimīgāku jau vairs padarīt nevarētu. Pēc  stundas, kad būšu veikalā arī nekas nemainīsies, jo man jau neko daudz nevajag. Viss vajadzīgais ir. Varbūt pēc 2 stundām nebūšu tik laimīga, kad būšu nostaigājusies ārā un vēl būs atpakaļ kājām jāiet. varbūt tad man būs žēl, ka nav tik daudz naudas, lai varētu atļauties savu mašīnu.

Bet pretjautājums visā, (un  Tu kā pareiz saki) jā, paši vainīgi, tram taram, bet vai varētu piemēram par šito lopisko tautas drāšanu VISI, PILNĪGI VISI atsākt kaut ko līdzīgu 1905. gada revolūcijai vai vismaz kā tais streikos Ēģiptē? Diez vai. Un tāpēc kad ''tauta'' jau ir pagurusi ''izdrāzta ar asinīm ''-atv.par izteikumu, no visām šitām revolūcijām, nemieriem, kariem, bada...un rēķinies ar to - mūsu sabiedrība demogrāfiski ir veca. Ko tad, tantuki/onkas  sacelsies kā zombiju apokalipsē?
A tie piketi, tas ir vnk parodija, farss.
Diemžēl esu ar tai tavas Likky atbildes kategorijā.
Bet visumā tas tomēr IR šausmīgi - tu strādā viens pats un dari ar (kaut vai slauki ielas) un VĒL arvien nevari sev atļauties kaut istabu ar ērtībām (nerunāšu par mājām, villām, saunām...) rezultātā 2 varianti : Vkalivaj, mācies un ceri (zīmīgi skanēs ''cel savu gaišo nākotni'') varbūt izmācīsies, varbūt tiksi labā darbā, varbūt būs beidzot laba alga...
Vai otrais - masu parazītisms - piespiedkārtā meklē sev ''otro'' strādīgu, gādīgu meiteni/puisi, pie tam i atrodi vēl tādu... Otrais it kā vieglāks, bet tāpat murgs.Es vispār vot nesaprotu - Vai tiešām ja esi ''mazais cilvēks'' tu nevari atļauties minimumu? Jāzog, jālaupa, par katru cenu jātiek partiju, biznesa gaļasmaltuvē? Stulbums un viss