no dzemdībām jābaidas!?

cilvekiem vienmeer bail no nezinaamaa.

Ne ,tas tapat ka oda kodiens

Kaaapeec gan ne?Iiisteniibaa to,kas notiek pa tiesho-viirs to neredz,jo vins staav pie sievietes galvas un tur,kaa saka,vinjas roku,bet paareeejais ir nosegts un redz tikai dakteriiishi!Taa kaa nekaadas moraalaas traumas nerodaas,ja nu vieniigi,kaadam individuaali no skanjaam un visa vispaar notiekoshaaa!:)

Domāju, viss atkarīgs no sievietes organizma. Viena otra 45 gadīgā ieliek ,,kloķi" nopīpētai, nodzertai maliļetkai, ka nograb. + Gēni. Tas ir individuāli un jebkurā gadījumā nevar visus bāzt kaut kādos vienos rāmjos, tjipa ,,Tu to un to darīsi no tādā līdz tādam vecumam utml. ".

KO tu ar to domā- briesmīgi? Jā, tas ir sāpīgi, jā tas ir nepatīkami (cik esmu redzējusi), tomēr visas sievietes kļūst nenormāli laimīgas, kad pirmo reizi paņem rokās savus mazuļus. Jaunas dzīvības nākšanu pasaulē un apziņu, ka tu to esi radījis, nevar salīdzināt ar tām pārejošajām ciešanām.

biedējoshi.. :)
kaut gan es labāk izwēlētos mājās speciālista pawadībā newis slimnīcā..

Es savam mammucim tā nācu pasaulē ar kājām pa priekšu,bez ķeizara,tik ar ārsta īpašu uzraudzību.

Tas gan nav aprakstaams, it iipashi sheit:)). Esmu piedziivojusi triis dzemdiibas un varu vien teikt, ka tas ir vairaak kaa saapiigs process, bet daba visu ir paredzeejusi. Shiis saapes aizmirstaas tik strauji, (es gan te runaaju par dabiigaam dzemdiibaam, taapeec mazliet izbriina fraaziite "man patika", tas nevar patikt, pie taa nevar pierast, tas tieshaam ir smagi). Jau sanjemot mazuli pirmajaas sekundees rokaas, viss kaa aizlpiivurojas, lai arii ar to viss nav beidzies, process , domaaju dzemdiibas, turpinaas, bet tad speej tikai redzeet savu mazuli, un viss paareejais ir mazsvariigs. Taa ir liela laime un briinuma sajuuta, ik reiz ,kad mazuli beidzot piekljauj sev klaat un saproti, ka nu tas ir Tavs un Tu vinja, uz muuzhu.
Nemaz necenties iedziljinaaties kaa tas ir, vien saproti, ka tad, kad pasaulee naaks Tavs mazulis, Tev jaabuut modram, gaadiigam, miilosham un saprotosham. No mirklja, kad esi sanjeemis rokaas savu pirmdzimto , aptver, ka nekad vairs nebuus kaa bija, nekad Tu vairs nebuusi taads kaa biji. Viss peekshnji mainiisies un shiim izmainjaam ir jaasagatavojaas moraali. Taapeec saac pie shiis lomas pierast no dienas, kad miiljotaa Tevi apgaismos ar "patiikamajiem jaunumiem". Nesaminstinies, nebriinies, izraadi laimi, lai kaa tanii briidii justos, jo sievietei ir vajadziigs moraals atbalsts .Vinja arii baidaas. Esi katru briivu briidi ar saviem tuvaakajiem cilveecinjiem kopaa, apbrunjojies ar pacietiibu, jo arii ne visas meitenes ir gatavas maates lomai. Tas ir smags paarbaudiijums jeb kuraam attieciibaam, ik vienam indiviidam... Taa ir vesela epopeja kljuut par labu teevu , maati.

Abi puikas man dzima Dobeles slimnīcā un , ja kas tad arī trešo reizi brauktu turpat, ļoti feina slimnīca :)