par to visi runaa,bet vai kaads zin kas ir miilestiiba?

Energjija, laime, neaprakstaamas sajuutas, naivums, saapes, ruugtums

Nevelos par to vairs runat.
Es zinu, jo ta ir jajut ))

) iesākumā ir kūniņa. ja to salīdzina ar mīlestības sākumu, tad - pirmās jūsmošanas stadija un augšanas stadija. vēlāk izkūņojas tauriņš un tauriņš iemitinās vēderā, vai kur citur, kur ir sajūtu epicentrs - atnākusi kaisle. fantastiska lidojuma sajūta, kas šķiet, ka nekad nebeigsies. tomēr vasaras beigās tauriņi, lai vai cik nebūtu skaisti, mirst..... un tad rodas jautājums - kas paliek pāri? sadeguši taureņu līķi ap naktslampiņu? vai tomēr iesākums kam jaunam? mīlestībā kaisle nav noteicošā. kaislei nav obligāti jābūt, ja mīl ar saprātu. un ja mīl ar saprātu, tad nerodas pieradums, ka neaizstājams, un līdz ar to ir brīvības sajūta un tai pašā laikā prieks, ka tu esi kopā. jeb kopēja dzīves svinēšana. jeb Tu apzinies, ka cilvēks Tev blakus ir tikpat brīvs kā Tu un nenāk ne prātā mainīt viņu. vai pieprasīt zvaigznes no debesīm. ir vienkārši labi būt kopā. un jaunu atrast var vienmēr tajā pašā cilvēkā, jo katru gadu notiek pārmaiņas un, tās redzot otrā cilvēkā, ir ko mīlēt un cienīt, vai no kā mācīties. tāpēc nevajag dzīties pēc kaisles un sadegušiem taureņu līķiem pēcāk. ko tad var darīt ar miroņiem? vienīgi aprakt zemē un noraudāt kādu asaru. dzīvojam un svinam dzīvi. pateicamies par katru jaunu dienu un neaizmirstam iepriecināt cilvēku sev līdzās. jo tas nav Tavs nopelns, ka viņš ir līdzās, tā ir viņa brīva izvēle, būt kopā. un jebkurā mirklī tas var mainīties. drīkstat apstrīdēt  

Tad kad nevar cilvēku izmest no galvas, griba lai vienmēr ir blakus, bet ko gan es zinu :D

zinu, ka daudziem ir mīlestība no pirmā acu skatiena, ka abi satiekas un BAMS, ir uzreiz iemīlējušies. :) Man mīlestība bija no 2 acu skatiena, tikai pēc mēneša kaut kur, kad puisis riktīgi nopietni sāka piebraukt man ar uzmanības apliecinājumiem. Sākumā biju šokēta,jo viņu PILNĪGI biju sev nostādījusi tikai kā labu draugu, bet nu vienreiz alkohols kaut kā iedarbojās ne tā un tajā naktī skūpstījāmies. Pēc tam nākošajā rītā nošokējos, bet pēc tam kaut kā palēnām iepatikās tas puisis. :) Domāju, ka mīlestība man radās no pieraduma , kad bieži sākām satikties,un kaut gan visu laiku gandrīz sākumā strīdējāmies, kaut kā sajūtām lielu kaisli. :)  Ja godīgi, tad man labāk patīk tāda mīlestība, kas nevis ir, uzreiz satiekot cilvēku, bet palēnām rodas, jo tad tu paspēj iepazīt to cilvēku no malas un pēc tam nesanāk vilšanās. :)
Man liekas, ka ja nav kaisle, tur mīlestība (nu ja domā pretējos dzimumus) nevar būt. ;)

Mīlestība- vārds, kam ir tik daudz nozīmju, tas ir tik daudzveidīgs, izrunājot šo vārdu, katru reizi tam ir savs krāsu tonis, sākot no zeltaina un beidzot ar pilnīgi melnu. Mīlestību pavada putna lidojums un asas sāpes. Nekad un neviens neatradīs divus vienādus vārda- mīlestība skaidrojumus. Vienam tas būs burvīgs vakars pie jūras, bet otrs par mīlestību nosauks nopirktu tieši viņai dārglietu. Vienam mīlestība ir domu lidojums, bet otram mīlestība ir cilvēks ar fizisku skaistumu. Jebkurā gadījumā tās ir visbrīnišķīgākās jūtas, ko cilvēks var izjust, izbaudīt, bet ne katram tas ir dots.

Simtiem reižu prasīts.
Vairošanās tieksme. Feramonu un pārējās "ķīmijas" iedarbība - tiešsaite starp smadzenēm un kājstarpi, kā rezultātā rodas mākslas darbi, kari, pašnāvības, citas - mazākas un lielākas idiotisma vai ģenialitātes izpausmes.