strādāju monotonā darbā 2.gadus, konkreti dēļus sķiroju pa 9.stundām katru dienu, dzīvoju viens, un baigais besis rutīna darbs, majas u.t.t. ko var darīt lietas labā?attiecībām neesmu gatavs, un parsvarā cilvēki apkart ari besī.

Pa profesijas kāpnēm arī ir jākāpj, nevar takš 2 gadus šķirot dēļus, ej apgūsti specialitāti, kas saistīta ar darbu kurš tevi interesē, nostādi mērķi jebkādu un tiecies pie tā visiem spēkiem tad arī tev izdosies iecerētais, ja nenokarsi rokas un tieksies uz priekšu.

Izklausās jau vairāk pēc kaut kāda ''dzīves apnikuma'' .. Labi, tas tā.. Varbūt tiešām atrodi kādu hobiju, ja, protams, ir kāds brīvs laiciņš. Nomaini mājās kaut ko - kaut vai pārbīdi mēbeles. Dažreiz atmosfēras maiņa palīdz. Bet tas, ka apkārt cilvēki besī - nav labi.. Tā jau tu vispār vari palikt viens. Varbūt ir vērts padomāt par to, ka vajag ar kādu biežāk kontaktēties?

ja var, vajag mainīt darbu,tad arī viss cits pats no sevis samainīsies,protams ,galvenais ir pašam to visu gribēt.....

dzīvo sev

atrodi hobijus

...šķiro dēļus? - hmm, sāc ēvelēt...vajadzētu kļūt labāk.

kkas jasak lietas laba dariit. iet no darba prom musdienas un vel Lv nebutu pratigi! pamegini kadu hobiju. ja nelidz hobijs mekle kadu meiteni. un gan jau attiecibam uz to laiku ari busi gatavs

turpini vien tādā pašā garā, neizklausās, ka tev būtu pietiekama vēlme kaut ko mainīt.

Maini darbu/brauc dzīvot uz citu pilsētu vai valsti vai arī atrodi aizraušanos (lasi grāmatas, glezno, sporto, mācies valodas, nodarbojies ar meditēšanu, jogu, apgūsti kulināriju, dejotprasmi, utt...).  

Principā tev pašam jāizlemj ko tu īsti vēlies. Un vispār nav jau jābūt gatavam attiecībām, lai vienkārši satiktos ar kādiem cilvēkiem. Vaina nav cilvēkos, bet gan tavā attieksmē. Ja turpināsi ar riebumu raudzīties uz citiem, tad vieglāk nekļūs. Mēs visi esam tikai cilvēki ar savām vājībām. Biežāk tiecies ar tiem, kuri tev nebesī un centies saprast, kāpēc šie tev šķiet nomāli, bet citi ne. Varbūt tev ir bail no nezināmā?