tad kapec mes parmetam?(paskaidr.ieksa)

Tapēc, ka mēs spēlējam uz jūtām.. Mums gribas lai meinamies tikai mēs bet tas otrs lai paliek tāds kāds viņš ir.. Mums patīk piesieties pie vārdiem un patīk darīt tā lai otrs justos vainīgs.. mums patīk aizskart un rakties tik dziļi otra dvēselē, kamēr būs sajūta viņš ir mans.. veirs nekur nespruks.. mums vnk pašiem tā vieglāk dzīvot.. ar cerībām, ka mūs nepametīs un, ka mums piedos!

taapeec,ka viens mainaas,bet otrs nea....un tad sanaak bullshit's

tomēr jau ir tā, ka ja otrs tev kko pasaka, tu to pieņem kā viņa viedokli, un ja viņš "publiski" mums nepaziņo par viedokļa maiņu, mums liekas, ka viņš joprojām domā tāpat. gribas jau taču paļauties uz kko..

jo gribas, lai nekas nemainās, lai viss paliek tā kā ir pierasts, zināms... tā taču vieglāk...

mēs pārmetam, jo zinam- bieži vien cilvēki te atbild atbildes pēc, nevis tāpēc, ka tādi ir pasaules uzskati vai nostājas- pat principiāli stingras atbildes rodās, ieraugot jautājumu nevis pārdomu ceļā...tāpēc nav brīnums, ka nākošajā dienā atbilde ir cita. Tas nenozīmē, ka cilvēks būtu mainījies. Tikai uz to brīdi galvā cita doma ienāca.