uzticies belašiem,tb tam kas tur iekšā?esi drošs par to kas viņos ir un kas ir viņos?

"Cilvēks pats par sevi nav nekas. Tikai saskarē ar sabiedrību viņš kļūst par cilvēku."
3galvenie varoņi:  Valdis Strūga, Edmunds Bērzs, Kārlis Dindāns.
1.daļa.
Meklējot pazudušo Bērzu un izprašņājot lielu skaitu cilvēku, Valdim uzmācas doma, ka viņš meklē pats sevi. Viņi ar Bērzu ir dzīvojuši vienā pilsētā, staigājuši pa vienām un tām pašām vietām un bieži vien satikušies ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem. Viņu dzīvē galvenais ir bijuši sakari. Galvenais jautājums kurš rodas ir tas, kurš ir zaudētājs. Vai sabiedrība zaudējusi tāpēc, ka Bērzs zudis,  vai arī Bērzs ir zaudētājs, jo viņam nav sabiedrības.
2.daļa.
Kārlis Dindāns - taksometru parka šoferis. Darbs viņam paticis, taču viņu vajājušas bailes no saviem pasažieriem un lai tās pārvarētu viņš kļūst par noziedzinieku. Galvenā vērtība viņam dzīvē ir nauda. Viņš nevar izrauties no sava iekšējā būra.
3.daļa.
Edmunds Bērzs - 40dienas pavada vientulībā būrī - mežā. Bells būri veido kā personības pārbaudījumu.
Dzīve viņam izvirzijusi 3 noteikumus:
*Neko nevar izdarīt uz citu rēķina.
*Viņš ir izolēts no pilnīgi visa.
*Viņam jāveido pašam sava, jauna sistēma.
Viņam ir sveša doma par pašnāvību. Romāna beigās Bērzs saka šādus vārdus: "Es esmu palicis cilvēks."

Jūu.. kas var būt labāks par to.. pēc tam kad izkožļāta puspaciņa Dirol vai Orbit, vēl belaša garša mutē un apzinies cik sātīgi esi paēdis un uz kādu laiku ir miers. Nevis aizejot restorāno paēdot un nejūtot negandarījumu neko pēc 15 minūtēm.

Жизнь как ройяль - клавиша черная, клавиша белая....А ПОТОМ КРЫШКА!
)))

Tā pa īstam, uz visiem 100% - nevienam.

Piederu tam 91% LV iedzīvotāju, kuri uz šo jautājumu atbild ar "NĒ!"

Tad jau laikam staigā ar kaukulatoru pa veikaliem, ja?
Nē, nu nav jau aizliegts, protams.
Personīgi - vienalga. Tāpat jau viss pa vecam - tikai tērējos un tērējos, un vēlreiz tērējos...

Viss atkarīgs no konkrētās situācijas, cik kompetenta es esmu attiecīgā jautājumā. Mēdzu uzklausīt arī citu viedokļus, no malas labāk redzams, turklāt divas galvas gudrākas.. Tātad, nē es sev vienmēr neuzticos..  

Tikai tiem, kurus pazīstu!!!!! :)

Ja es neuzticos visiem sev zināmiem cilvēkiem,tad svešiem-ne tik!!!!
Uzticēšanās nav lieta,kas būtu jādāļā pa labi un kreisi(ja vien tev nav bieza ziloņa āda un tev ir vienalga,ko pēc tam par tevi runās,ko par tevi domās),turklāt uzticēšanās rodas tikai ilgstošā laika posmā.Tātad tajā brīdī tas svešinieks man nav vairs nekāds svešinieks....