vai esi ti-cis/kusi kādreiz pā..

Esmu pārbijusies  līdz asarām, histērijai. Zirneklis uzkrita virsū un no magnetiskās rezonanses, drausmīgi bail no tādiem aparatiem, rezultātā ši procedūra netika veikta.

Līdz ģībonim nav gadījies (pienākumu aprakstā nebija punkta ,,atļauts raut haļavu, atslēdzoties no realitātes ar ģībšanas metodi  :D  ), bet pa dzīvi ujuj. :)
Pēdējo reizi kādus mēnešus atpakaļ darbā aizņemtam kolēģim virsū sāka gāzties pasmags tērauda izstrādājums , iebļāvos -  paspēja notīties.
Tāds nepatīkams/ar nosēdumu - kādreiz jaunībā krosiniekam noklemmēja gāze pēc tramplīna -  ievilku skatītājos ar 500 cc  :(  nepatīkami atcerēties.
Rēcīgākais laikam jau vienreiz te rakstīju, kad vienam labam onkam kokus gāzu. :) Pus dienu tā forši zāģējos viens pats, iegājis sevī, apkārt kilometra rādiusā nevienas dzīvas cilvēkdvēseles un uzreiz pieskāriens pie pleca! :D (,,Mīļum, es Tev pusdienas atvedu... ", natūrā, gandrīz sirds pa muti izkāpa. ..pēc tam palūdzu Cienītajai no aizmugures  vairs nenākt vai vismaz skaļāk uzsaukt pa gabalu. :)

man kaukā procesors pārāk spēcīgi turas pie realitātes, pat gribot ir grūti kauko mainīt, pat ar palīglīdzekļiem. bet tā ik pa brīdim sanāk kauko biedējošu pārciest. tā pēc pasūtījuma tāds nekas nozīmīgs operatīvajā tagad neieplūst. gaiziņā kad uzkāpām tajā pussabrukušajā tornītī bij gana bailīgi. kad pagāšziem frēzēju visa ceļa platumā lai autiņu pēc negribētas sānslīdes dabūtu taisni, nu tā kaukā.