vai jums patīk sarakstīties ar ārzemniekiem?

Noteikti par hobijiem, jo par to varu runāt uz nebēdu.. Ja trāpu cilvēku ar tādu vai līdzīgu hobiju, tad tik runā un runā.. Protams, par aktuālām lietām, kas šobrīd notiekas.. Bet tas jau otrā  plānā..   Un kā jau snowtiger minēja, vajag tikai atrast kopīgu valodu..

Par kopīgām intresēm, hobijiem, filmām, mūziku utt. vai par to ko abi zin, un kas abiem saista, vai arī par to ko otrs nezin, bet ir intrese. Nu neatbildēšanai var būt visādi iemesli, nav ko atbildēt, par daudz jautājumu, pārāk personiski utt. Jāņem vērā fakts, ja kāds kādam piedāvā par daudz uzmanības, tad otram sāk ieslēgties aizsargreakcijas.

Patīkami. :D

Līdz nāve jūs šķirs....

Tas būs ļoti grūti,jo tādā vecumā ja ko ieņem galvā,tad grūti to dabūt ārā

Nepatīk - kad aiziet uz klubu Essential vai Nautilus, tad tur ārzemnieku puišu ir gandrīz vai vairāk kā latviešu, un viņi tur galvenokārt ierodas tāpēc, lai copētu latviešu meitenes. Viņu skatieni un jēlie komplimenti ir nepārprotami
Vecrīgā ārzemnieki piesienas diezgan bieži un iemesls ir tikai viens...

Neatbalstu ,ka par attiecīgu samaksu apprecas ar trešo valstu pilsoni un nu tad pēc tam čīkst, ka dēļ tā rodas kkādas problēmas.
Visos citos gadījumos - lai jau. Katrs pats savas laimes kalējs.
Kā arī nelaimes.

Nu davaj padomāsim kopistiski ko?
Kamēr stūlbais anglis piedzēries, nodrāzies un krāc viņa maks ir bez uzraudzības =D

Dzīves grāmata sastāv no notikumiem, domu izklāstiem un noslēpumiem, kurus Tu dzīves laikā esi piedzīvojis, iedomājies utml. Ja mēs šo grāmatu pielīdzinam pagātnei, grāmata nevar būt pabeigta, jo cilvēka dzīve nesastāv tikai no pagātnes. Grāmatai vienmēr būs tukšas lapas, kur būs vieta kaut ko pierakstīt, izlabot vai uzskicēt, un, jebkurā gadījumā turpināt - tā būs nākotne. Mēs varam mainīt savu dzīvi, apgāžot pagātnē notikušo, bet mēs nevaram mainīt faktu, ka tas tomēr ir noticis. Piemēram, ja es pirms nedēļas pateicu kaut ko sliktu savai mammi, bet pēc laiciņa attiecības uzlabojas un rīt jau mēs būsim salīguši, nemaina to, ka mēs tomēr bijām sastrīdējušies. Tās ir 2 rindkopas šajā grāmatā, tikai viena no tām pagātnē, bet otra vēl tikai melnrakstā.

Šī grāmata nekādā gadījumā nevar būt pabeigta, ja sirsniņa vēl pukst...