Labākā atbilde

    1.  1 0

    RorschachGirl 6 (8823)3418 11 g  

    Dzeimss Kamerons gribeja filmu pabeigt 99aja, bet tad vins saka ar Titaniku un saprata, ka budzets to neatlaus, jo sai filmai vins gribeja lielas lietas, tapec atstaja to velakam.  14 gadus vina netika uznemta, bet 2005ahja gada saka jau meklet aktierus un visus story lines jau lika plauktinos..

Atbildes

    1.  1 0

    KEPKE (36) 7 (39830)424167 11 g  

    Kāda tur nafig taisnība?

    Ja multfilmas Simsoni autors, sagribētu uzņemt filmu par Simsoniem, tad no kura datuma skaitās filmas uzņemšana?
    Ja kaut kādu grāmatu uzrakstīja piem 1843. gadā pēc kura filmē filmu, tad cik veca ir filma?

    Scenāriju var uzrakstīt viduslaikos un uzfilmēt mūsdienās, būtību nemaina.. mūsdienu sūds ar specefektiem, tik un tā būs sūds priekš mārketinga nevis sižeta.

    Pamēģini atcerēties ar kādiem tekstiem bīdīja šīs filmas reklāmas kampaņās:
    - Davinči kods;
    - Terminators III;
    - Maikls Džeksons kaut kas tur..
    - 2121

    Visiem kopīga viena iezīme, visi paredzēti naudas gūšanai, nevis skatītāju baudai.

    1.  0 0

    Angelo1989 (31) 6 (10125)3614 11 g  

    precizak nevis budzets bet gan tehnologija taja laika nebija pietiekami jaudiga un nebija tik daudz iespeju kas bij nepiecie6ams lai izveidotu avatar pasauli ko vin6 gribeja radit nevainojami... par cik pirms 4 gadiem tehnologiju vin6 akcepteja ka apmierino6u 6ai filmai vin6 atcerejas veco projektu un izdomaja vinu pabeigt.

    1.  0 0

    smarhope 4 (1492)46 11 g  

    Viss jau ir iespeejams, jo aarzemees tehnologija taapat iet pa priekshu.. Un datorgrafiku sen jau var sataisiit, cits jautaajums, vai kastes speej pavilkt, bet taa jau visu ko var salikt kopaa..

    1.  0 0

    haralds (69) 6 (6719)227 11 g  

    teorētiski varētu, bet diez vai ir.

    1.  0 1

    kiki692 3 (645)6 11 g  

    "Es esmu pasaules karalis!", Džeimss Kemerons iesaucās 1998. gada Oskara balvu pasniegšanas ceremonijā, kad viņa "Titāniks" ieguva 11 Oskarus, tajā skaitā, par labāko filmu un labāko režisūru. Interesanti, kādu titulu domās sev piemēro maestro sava jaunā, fantastiskā blokbastera "Avatars" pirmizrādes priekšvakarā - galaktikas karaļa vai Visuma imperatora?
    Paruna vēsta, ka no virsotnes ceļš ir tikai viens – uz leju. Taču līdz šim Džeimss Kemerons kaut kādā neiedomājamā veidā ir pamanījies pārlidot no vienas virsotnes uz otru. Likās, “Titāniks” ir novilcis likumsakarīgu finiša taisni viņa lidojumam: diezin vai ir iespējams pārspēt tādus sasniegumus kā 11 Oskari un peļņa 1,8 miljardi dolāru visas pasaules kinoteātros.
    Iespējams tieši tāpēc starp “Titāniku” un nākošo Kemerona filmu “Avatars” ir distance 12 gadu garumā. Nē, nē – maestro nesēdēja rokas klēpī salicis – viņš producēja seriālu “Tumšais eņģelis” (Dark Angel), uzņēma vairākas dokumentālas filmas par jūras dzīlēm, strādāja pie projekta “Kaujas eņģelis” (Battle Angel) pēc tāda paša nosaukuma komiksa motīviem. Taču “lielais Kemerons” visu laiku palika ārpus kino procesiem. 2005. gadā tīmekļa izdevums Slate pat jokojot viņu nodēvēja par “Cameron obscura”.
    Vēlāk, skaidrojot tik lielu pārtraukumu kinokarjerā, Kemerons sacīja, ka paralēli ar televīzijas un dokumentālajiem projektiem viņš izstrādāja jaunu kino uzņemšanas tehniku, jo viņam gribējās filmēt “Avataru” ar fotoreālisma metodi.
    “Vispirms mums vajadzēja pierādīt pašiem sev, ka ir iespējams uzņemt filmu tādā kvalitātē, pēc kuras mēs tiecāmies”, runā Kemerona pastāvīgais producents Džons Landavs.
    Vēl 1994. gadā, kad notika gatavošanās “Titānika” filmēšanai, Kemerons uzrakstīja 80 lapaspušu garu scenārija uzmetumu, kas vēlāk pārvērtās par “Avataru”. Pēc toreizējiem Kemerona aprēķiniem, nākošo 10 gadu laikā datortehnoloģijām vajadzēja sasniegt tādu līmeni, kas ļautu uzņemt šo filmu. Tāpēc maestro mierīgi nolika savu scenārija uzmetumu plauktā līdz 2004. gadam un sāka nodarboties ar “Kaujas eņģeli”. Taču šīs filmas scenārijs, kuru sarakstīja Laeta Kalogridisa, Kemeronam nepatika un tāpēc tas netika realizēts.
    2005. gadā Kemerons paziņo, ka nodarbojas ar kādu noslēpumainu “Projektu 880”, 2006. gada februārī sniedz sensacionālu paziņojumu: izrādās “Projekts 880” ir pārstrādātais “Avatars”. Tajā laikā jau bija uzņemtas vairākas filmas ar “fiksētā tēla” metodi, radīti tādi pārliecinoši sintētiski tēli kā Gollums no “Gredzenu pavēlnieka”, Deivijs Džonss no “Karību jūras pirātiem” un King-Kongs jaunajā kino versijā. 2005. gadā Kemerons veic kino provi – 45 sekundes garu kinorullīti, patērējot tam nedēļu un (pēc baumām) 10 miljonus dolāru studijas naudas. Priekšniecība no Fox paskatījās to un piekrita filmas uzņemšanai.
    2006. gadā, no janvāra līdz aprīlim Kemerons no jauna pārraksta scenāriju par to, kā korporācijas nežēlīgi izlaupa auglīgu planētu, uz kuras dzīvo saprātīga rase Na'vi. Planētas atmosfēra ir nāvējoša Zemes cilvēkiem, tāpēc zinātnieki ir iemācījušies mākslīgi izaudzēt aborigēnu ķermeņus un ievietot tajos cilvēku apziņu. Galvenais varonis, bijušais jūras kājnieks, pāriet Na'vi pusē un palīdz viņiem cīnīties pret citplanētiešu iebrucējiem. Viņi atklāj pārsteidzošu noslēpumu – izrādās, ka viņu planētai piemīt saprāts... Pēc Kemerona vārdiem, viņš ir ietekmējies no visām fantastikas grāmatām, kuras ir lasījis bērnībā, īpaši no Edgara Raisa Berouza “Džona Kārtera no Marsa”. “Avatarā” ir arī sižetiski gājieni, kas atgādina Kliforda D. Saimaka “Dezertēšanu”, Pola Andersona “Sauciet mani par Džo”, Stanislava Lema “Solaris” (starp citu, Kemerons bija “Solaris” kino versijas, kuru 2002. gadā uzņēma Soderbergs, producents).
    2006. gadā “Avatara” sākotnējā scenārija versija, kas bija noplūdusi internetā vēl 90-tos gados, jau bija kinomīļu izpētīta krustām, šķērsām – taču katram gadījumam Fox pieprasīja, lai scenārija kopijas tiktu izņemtas no visiem kinomīļu saitiem, kur tās bija izliktas.
    Kemerons strādāja pamatīgi. Viņš kā konsultantus uz aicināja lingvistu un Kalifornijas universitātes Komunikāciju vadības centra direktoru  Polu Frommeru, un viņi izstrādāja Na'vi tautas valodu un kultūru līdz pēdējam sīkumam. 2006. gadā Kemerons izmeta, ja filmai būs panākumi, tad viņš uzņemšot triloģiju.
    Vienlaicīgi Kemerons un vizuālo efektu studija Weta Digital izstrādāja jaunu tehnoloģiju, kura jūtami uzlaboja “fiksētā tēla” metodi. Rezultātā, parādījās Reality Camera System, kas ļāva uzņemt trīsdimensiju attēlus ar sintētisku tēlu līdzdalību, kā arī sistēma ar nosaukumu The Volume, kas nodod apmēram 95% aktieru mīmikas. Uz aktiera galvas tiek uzvilkta speciāli pēc viņa formām piemērota čaula ar milzums devējiem uz virsmas; pie čaulas tiek piestiprināta stīpa ar ligzdām, pie kurām aktiera sejas priekšā tiek izvietota miniatūra ciparu kamera. Tā piefiksē datus no devējiem un ieraksta aktiera mīmiku digitālā veidā un tālāk nosūta to datoram.
    2007. gada janvārī, pēc vairākiem testiem Fox oficiāli paziņo, ka tuvākajā laikā Kemerons sāks sava jaunā projekta “Avatars” “virtuālo filmēšanu”. Budžets – apmēram 200 miljoni dolāru. Pirmizrāde – 2009. gada vasara. “Mēs gatavojamies satriekt skatītāju iztēli un parādīt kaut ko tādu, ko viņi nekad nebūs redzējuši,” Kemerons paziņo. “Es gribu, lai mūsdienu paaudze izjūt tieši tādu pat saviļņojumu, kādu izjutām mēs, skatoties Stenlija Kubrika “2001. gada kosmisko odiseju”. Man nācās ilgi meklēt piemērotu materiālu, taču tagad es esmu gatavs uzsākt darbu.”
    Kemerons ilgi meklēja aktieri Džeika Sallija galvenajai lomai, tāpēc ka viņam gribējās atrast lomai jaunu, vēl neredzētu seju (turklāt, specefektiem bija iztērēta tik liela summa, ka zvaigznēm vairs nepietika naudas). “Es gribēju atrast aktieri, kas patiktu gan vīriešiem, gan sievietēm,” režisors teica. “Viņam vajadzēja izskatīties pēc Kiplinga romānu varoņiem.”
    Kemerons jau sākumā meta acis uz uz austrālieti Semu Vortingtonu, kurš 2007. gadā ASV bija praktiski nepazīstams. Studiju Fox režisora izvēle neapmierināja.
    Nācās rīkot kastingu pa visu pasauli. Taču neviens no atlasītajiem kandidātiem Kemeronu neapmierināja un viņš tomēr palika pie sava – jāaicina Vortingtons. “Viņā jūtams kaut kāds svarīgums, autoritāte un tajā pašā laikā ir redzams, ka viņš ir spējīgs uz avantūru. Šī puiša kompānijā ir patīkami iedzert alu, taču tajā pat laikā viņš ir līderis, kas spēj mainīt civilizācijas likteni. Viņš patiešām ir īstais vecis, tāds, kas atgādina Raselu Krovu jaunībā. Austrālijā piedzimst kaut kādi citādi vīrieši, kas nelīdzinās amerikāniem.”
    Džeika Sallija pretinieka, pulkveža Kvoriča lomā Kemerons sākumā gribēja uzaicināt Maiklu Bīnu, kurš agrāk jau bija filmējies pie viņa trīs filmās: “Terminatorā”, “Svešajos” un “Dzelmē”. Vēlāk Kemerons galvenajai sieviešu lomai nolēma paņemt Sigurniju Vīveri, kura arī filmējās “Svešajos”, un nosprieda, ja paņems vēl arī Bīnu, tad “Avataram” būs pārāk daudz kas kopīgs ar “Svešajiem”. Pulkveža lomai uzaicināja Stīvenu Lengu, kurš pēc likteņa ironijas arī bija provēts lomai “Svešajos”.
    Sigurnijas Vīveres loma, no vienas puses turpina tradīciju, kas iesākta “Svešajos”: viņas varone, astrobioloģe Greisa Ogastina ir spēcīga, uz daudz ko spējīga sieviete, dzimusi līdere. Bet no otras puses, Greisa ir Elēnas Riplijas, kas kļuva slavena ar spēju iznīcināt citplanētu faunu, antitēze. Jaunā Vīveres varone, tieši otrādi, cīnās par “svešo” - miermīlīgo, Zemes korporācijas ekspluatēto citplanētiešu glābšanu.
    Otrai sieviešu lomai Kemerons uzaicināja Mišelu Rodrigesu; viņš jau sen, no 2000. gada sapņoja strādāt ar viņu kopā, kad ieraudzīja viņu filmā “Meiteņu kaujas” (Girlfight).
    Aborigēnu princeses Neitiri lomai Kemerons izvēlējās Zoi Saldanu. Pašas aktrises seju mēs neredzēsim; uz ekrāna būs tikai viņas mīmika un plastika.
    Filmēšana turpinājās no 2007. gada aprīļa līdz decembrim. Sākumā Kemerons filmēja ainas ar aktieriem sintētisko tēlu - citplanētiešu lomās Losandželosā: datori nolasīja viņu mīmiku un plastiku, lai pēc tam to savietotu ar citplanētiešu sejām un figūrām. Pēc tam Kemerons kopā ar māksliniekiem Riku Kārteru un Kevinu Išioki, kā arī dekorāciju būvētājiem devās uz urbšanas iekārtu Noble Clyde Boudreaux Meksikas līcī. Viņš rūpīgi izpētīja, kā darbojas iekārta, apskatīja un nofotogrāfēja, kādas izskatās darba un dzīvojamās telpas, lai pēc tam izgatavotu fotoreālas trīsdimensiju datordekorācijas un uzbūvētu arī parastas dekorācijas Jaunzēlandē, kur no oktobra tika filmētas ainas ar dzīviem aktieriem.
    Oktobra sākumā nogranda skandāls: Mišela Rodrigesa nokļuva uz apsūdzēto sola un viņai piesprieda pusgadu apcietinājumā par dokumentu viltošanu. 2005. gadā Rodrigesu aizturēja par braukšanu reibumā un sodīja ar 30 dienām sabiedriski derīgos darbos. 2006. gadā viņa iesniedza izziņu, ka ir atstrādājusi paredzētās stundas, taču izrādījās, ka izziņa ir viltota. Tiesa atteicās mīkstināt sodu, taču pēc divu nedēļu lietas izskatīšanas tiesnesis bija ar mieru sodu aktrisei aizturēt līdz 2007. gada decembrim, kad vajadzēja beigties “Avatara” filmēšana. (Pasteidzoties uz priekšu, paziņosim, ka Rodrigesa pavadīja aiz restēm tikai 17 dienas – viņu izlaida no cietuma, jo... Kalifornijas cietumi tāpat esot pārpildīti.) [Mjā, acīmredzot, arī Amerikā kāds ir vienlīdzīgāks par citiem! - t.p.]
    Filmēšana Losandželosā un Velingtonā notika stingras slepenības apstākļos. 2008. gadā kinomānu saitos uzpeldēja kaut kādas skices un fotogrāfijas, it kā no uzņemšanas laukuma, taču – viss izrādījās viltojums. Kemerons pat pacentās izrunāt šīs lietas ar galveno Holivudas kinomānu, saita Ait-it-Cool-News īpašnieku Hariju Noulzu, lai paziņotu viņam šo faktu. Pie viena viņš uzrakstīja, ka  neskatoties uz oficiālajiem paziņojumiem par filmēšanas pabeigšanu, tā tomēr turpināsies līdz 2008. gada vasaras beigām. “Mums vajadzēs uzņemt martā ainu ar Semu Vortingtonu un Zoi Saldanu, kad viņa atgriezīsies no “Zvaigžņu ceļa” uzņemšanas laukuma, bet aprīlī – maijā mums vajadzēs uzņemt pēdējo ainu ar Stīvena Lenga piedalīšanos – tā būs tehniski ļoti grūti veicama epizode un mēs vēl neesam izgudrojuši, kā to izdarīt. Tagad es pārsvarā nodarbojos ar montāžu, tas prasa ļoti daudz laika, jo katru ainu nākas montēt divas reizes. Pirmo reizi, lai samontētu epizodi, kas uzņemta ar “fiksētā tēla” metodi, bet otro reizi, lai savietotu reālos tēlus ar datorizētajiem. Tas ir ļoti sarežģīts process, taču rezultāts ir satriecošs. WETA animatori ir radījuši veselu visumu un tas atdzīvojas viņu rokās.”
    Zemes resursi ir izsīkuši, vides piesārņošana ir pārvērtusi planētu izgāztuvē. Korporācijas meklē jaunus resursus un visperspektīvākā liekas planēta Pandora, kas atrodas dažus gaismas gadus no Zemes. Diemžēl, tās atmosfēra ir indīga Zemes cilvēkiem, bet džungļos mīt zvēri, kas desmit reizes bīstamāki par Zemes radījumiem. Kolonistus sargā militāristi, kas vienmēr gatavi atvairīt uzbrukumu no džungļiem; cilvēki strādā, vai nu skafandros, vai arī pēc jaunās metodes – pārstādot savas smadzenes mākslīgi izaudzētos aborigēnu cilts Na'vi ķermeņos. Kamēr cilvēka smadzenes atrodas citplanētiešu ķermenī, pats cilvēks guļ bezsamaņā. Taču uz to ir spējīgi tikai cilvēki ar īpašu ģenētisko kodu.
    Kara veterāns Džeiks Sallijs, kurš ir paralizēts zem jostas vietas, saņem piedāvājumu, no kura nav iespējams atteikties: kompānija, kas veic izrakteņu ieguvi uz Pandoras, piedāvā viņam kļūt par vienu no tādiem “operatoriem” . Džeiks spēs atkal staigāt, kaut arī svešā, “citplanētiešu” ķermenī. Kompānija ir ieinteresēta Džeikā, tāpēc ka viņam ir piemēroti gēni. Kad viņš ierodas uz Pandoras, viņu sagaida korporācijas pārstāvis Selfridžs (Džovanni Ribizi), pulkvedis Kvoričs (Stīvens Lengs), kas atbild par darbu drošību, un doktore Greisa Ogastina (Sigurnija Vīvere), kas atbild par zinātnisko darbu – konkrēti, par “operatoru” pārcelšanas metodi uz mākslīgi izaudzētu aborigēnu ķermeņiem un tās ieviešanu. Militāristu attieksme pret šo metodi ir negatīva, uzskatot, ka operatori pārvēršas par sava veida narkomāniem, kas vairs nespēj vien sagaidīt kārtējo ceļojumu uz Pandoru Na'vi ķermenī. Zinātnieki, savukārt, ar aizdomām attiecas pret militāristiem, ne bez pamata uzskatot tos par visai truliem ļautiņiem, kas gatavi bez domāšanas iznīcināt planētas floru un faunu korporācijas interesēs. Nav brīnums, ka Greisa skeptiski izturas pret Džeiku: jo viņš ir pirmais kaujinieks, kas nokļuvis viņu grupā. Taču pakāpeniski starp viņiem veidojas saprašanās.
    Kārtējā izgājiena laikā Džeiks atpaliek no savas grupas. Apmaldījies džungļos, viņš gandrīz aiziet bojā – taču viņu izglābj aborigēnu meitene Neitiri (Zoi Saldana). Viņa aizved viņu uz savu ciemu un apgaismo viņu planētas ekosistēmas noslēpumos. Izrādās, Pandora ir dzīva planēta, bet visa flora un fauna ir tās nervu gali. Džeiks un Neitiri iemīlas viens otrā, viņš iziet iniciācijas rituālu un kļūst par Na'vi cilts iedzimto, kļūstot par pirmo Zemes cilvēku, kas ir uzzinājis dzīvās planētas noslēpumu.
    Tajā pat laikā korporācija sāk jaunu zemju apgūšanu – konkrēti, džungļos, kur atrodas Neitiri ciems. Sākumā Džeiks mēģina darboties ar pārliecināšanu, taču militāristi viņu neņem par pilnu, bet zinātniskās grupas locekļi kategoriski atsakās celt dumpi pret savu priekšniecību, kaut gan viņi ir vienisprātis, ka džungļus postīt ir slikti. Situācija saasinās: Na'vi cilts nodedzina jauno urbšanas iekārtu, kuru mežā būvē kolonisti, un pulkvedis Kvoričs gatavo atbildes triecienu. Sākas karš – karš, kura iznākums ir atkarīgs no Džeika...
    Filmas fragmenti, kas tika 2009. gada jūlijā parādīti Comic Con, viennozīmīgi izsauca auditorijas sajūsmu. “Kemerons no jauna ir pierādījis, ka viņš kā neviens cits māk uzņemt kino, kas vienlaikus ir aizraujošs grāvējs un uztraucoša, cilvēciska drāma,” rakstīja Cinematical. “25 minūtes stereoskopiskā formātā nodemonstrēja mums aizraujošu pasaku par citām pasaulēm, kaut arī datorizētie tēli tomēr paliek tikai datorizēti tēli,” tāda ir AICN recenzenta atsauksme. “Tas ir evolūcijas lēciens,” raksta kritiķis no CHUD.com. “Studijas, kas ir ieguldījušas milzu naudu tehnoloģijās, ir spējušas spert vēl vienu soli uz priekšu.”
    Kemeronam jautāja, vai viņam nebija grūti atgriezties režisora krēslā pēc 12 gadu pārtraukuma.
    “Strādāt kino vienmēr ir grūti,” viņš atbild. “No tevis vienmēr gaida vairāk, nekā tu esi spējīgs dot. Es atceros, kā es jaunībā nepacietīgi gaidīju katru jauno Stenlija Kubrika filmu un domāju: “Vai viņš atkal spēs mani pārsteigt?” Un katru reizi viņam tas izdevās. Tas ir galvenais, ko es no viņa iemācījos: nekad nedarīt vienu un to pašu divas reizes. “Avatars” nav līdzīgs nekam, ne “Titānikam”, ne “Terminatoram”, ne “Svešajiem”. Laikam tas bija lielākais izaicinājums, ko es metu pats sev.”
    Vai tiešām “Avataru” taisīt bija grūtāk, nekā “Titāniku”?
    “Salīdzinot ar “Avataru”, “Titāniks” tagad liekas kā patīkams pikniks!”

Līdzīgie jautājumi


Reģistrācija Aizmirsu paroli

Рейтинг@Mail.ru Top.LV PULS.LV Professional rating system